Latvijas hokejisti pret Vāciju cieta smagu sakāvi un slovākus uzvarēja pēcspēles metienos. Turpretim zaudējumi spēlēs pret galvenajiem favorītiem, pēc Lūsiņa teiktā, atspoguļoja faktisko spēku samēru.
"Pirms turnīra, objektīvi raugoties, neviens mums nedeva lielas iespējas pret zviedriem un amerikāņiem. Tās nebija mūsu galvenās spēles. Galvenās spēles ir tās, kurās pazuda punkti [pret citām komandām]," teica Lūsiņš.
Iztrūkumu punktu krājumā veicināja tas, ka tikai viena uzvara pār Kazahstānu tika gūta pamatlaikā. Lūsiņš pirmajās divās spēlēs uzvarās pagarinājumā pār Poliju un Franciju sajutis deguma piegaršu, savukārt smagais zaudējums pret Vāciju, aizvadot ceturto spēli piecās dienās, bijis neliels šoks arī izlases spēlētājiem. Lūsiņš piebilda, ka Latvija bija vienīgā komanda, kas atdeva punktu vietu elitē zaudējušajai Polijai.
Skaudrs rādītājs ar 4,55% realizāciju Latvijas izlasei bija spēlē vairākumā, un tādā īsā turnīrā kā pasaules čempionāts tas ir vēl vairāk jūtams, uzsvēra Lūsiņš. Mazākumā izturētos 80,77% viņš atzina par tuvu optimālam 83–85% rādītājam. Metienu realizācija ar 8,80% Latvijai nebija augsta, bet labāk daudz metienu un maz vārtu, nekā pieticīgs metienu skaits, kas uzlabotu tikai statistikas rādītājus, bet ne rezultātu, atzina Lūsiņš. Grupas kārtā Latvijas izlase arī bija nedisciplinētākā komanda pēc sapelnīto soda minūšu skaita.
Spēlētāju individuālajā statistikā Lūsiņš pēc labas klubu sezonas gaidīja lielāku rezultativitāti no Oskara Batņas un Eduarda Tralmaka. Kaspara Daugaviņa un Rodrigo Ābola rezultatīvais sniegums bija gaidāms, bet pietrūcis otrā viļņa vārtu guvēju. Lūsiņš īpaši izcēla Roberta Mamčica trīs gūtos vārtus, kas aizsargam nav viegli sasniedzams rādītājs, un Latvijas izlase ierasti nevar lepoties ar aizsargu daudz iemestiem vārtiem.
Valstsvienības sniegumā turnīrā bija kritumi un cēlumi, bet uzvara pār Slovākiju papildus devusi nepieciešamo enerģiju, kas pārmantojās pēdējā mačā pret ASV. Pret amerikāņiem gan nebija vairāk īsti, ko likt galdā, jo augstākā līmeņa spēlētāju Latvijai nav daudz, turpretim pretinieki tādi bija gandrīz visi, atzina Lūsiņš. Viņš gan piebilda, ka laukumā spēlē komanda, un tieši tas reizēm ļauj uzveikt arī favorītus.
Kristera Gudļevska stāšanos vārtos izšķirošajās spēlēs varētu izskaidrot tikai treneri, kas vadīja izlasi turnīrā. Iespējams, Gudļevska nevainojamā spēle pret Kazahstānu sajauca kārtis, sacīja Lūsiņš. Viņš ļoti priecājās par Ēriku Vītolu, kam savulaik netika dotas iespējas pat jauniešu izlasē, bet tagad vārtsargs ir labi sevi apliecinājis valstsvienībā.
Latvijas izlasē debitēja septiņi hokejisti, un tas deva vielu pārdomām par sastāvu olimpiskajam kvalifikācijas turnīram.
Lūsiņš būs pārsteigts, ja vasaras beigās nevienu no debitējušajiem spēlētājiem neredzēs olimpiskajā kvalifikācijā, lai gan lielā mērā viņu izredzes noteiks iespējas piesaistīt Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubu spēlētājus.
Pasaules čempionāts ceturtdien turpināsies ar ceturtdaļfināliem, bet medaļnieki kļūs zināmi finālspēlēs svētdien, 26. maijā.
Visas čempionāta spēles tiešraidē var redzēt LSM.lv.
