Nacionālās izlases galvenais treneris Zlatko Daličs arvien uzskata, ka fināls pirms četriem gadiem bija visu laiku labākais futbols Horvātijas izlases izpildījumā Pasaules kausos. Īpaši pirmais puslaiks pret Franciju izdevies izcils, bet vēlāk veiksme komandu pameta. Tomēr arī otro vietu Daličs dēvē par izcilu sasniegumu un neaizmirstamu dienu, jo tika gūts Horvātijas vēsturē nebijis panākums. 

Atgriešanās parāde Horvātijā komandai bija neaizmirstama – vairāk nekā pusmiljons tautiešu sagaidīja futbolistus kā varoņus. Visa komanda bija teju apjukusi, jo neviens īsti neticēja, ka tik daudzi atnāks viņus sagaidīt. Daličs uzsvēra, ka komanda atgriezās mājās kā zaudētāja, bet pēc ierašanās Zagrebā pilsētas galvenajā laukumā kļuva par uzvarētājiem. Tie bija vienreizēji svētki ar visas tautas lielu cieņu, piebilda Daličs, kam šī diena šķiet labākā mūžā. 

Horvātija ir mazākā valsts, kas spēlējusi titula mačā kopš 1950. gada, kad finālā bija Urugvaja.

Nozīmīgs faktors Horvātijas panākumos ir Zagrebas "Dinamo" – 2018. gada finālturnīrā piedalījās 14 spēlētāji, kuri bija gājuši cauri kluba sistēmai un desmit no viņiem bija akadēmijas audzēkņi. Tas padara Horvātiju īpašu pat pasaules līmenī. Lielāko uzmanību, protams, piesaistīja Luka Modričs, Mateo Kovačičs un Dejans Lovrens, kuri gājuši cauri "Dinamo" skolai.

Pussargs Andrejs Kramaričs jau sešu gadu vecumā nonāca "Dinamo" akadēmijā, kur tehniskā un fiziskā sagatavošana bija teicamā līmenī, treniņi notika izcilu treneru vadībā un valdīja ļoti pacilājoša vide. Jaunie spēlētāji nevainojamos apstākļos attīstījās gan prasmju jomā, gan fiziski. 

Mūžam pateicīgs par "Dinamo" devumu augstākās raudzes futbola apgūšanā sola būt Lovrens, sakot, ka pēdējos 10–15 gados kluba sistēmā radīti izcili futbolisti. Jauno talantu pirmais mērķis ir iekļūt kluba pirmajā komandā, turpinājumā jau tiecoties uz valstsvienības sastāvu. 

Pussargs Modričs uz Zagrebu atbrauca 15 gadu vecumā un karjeras turpinājumā ir sasniedzis teju visu, iegūstot Zelta bumbas balvu un spēlējot Pasaules kausa finālā. Modričs nav no bagātas ģimenes – viņam par visu bija jācīnās saviem spēkiem, un tas futbolā ir ļoti svarīgi.  

Daličs uzsver, ka Modričs 37 gadu vecumā rāda neticamu spēles kvalitāti un aizvien ar katru dienu kļūst tikai labāks. Savukārt Kramaričs atzina, ka Modriča ietekmi Horvātijas futbolā ir pat grūti aprakstīt, bet pārspēt viņa sasniegumus būs grūts uzdevums jebkuram.

Modriča talantu arvien novērtē Madrides "Real", atšķirībā no citiem leģendāriem futbolistiem negrasoties viņu pārdot. Lovrens iesaka nekad nenorakstīt Modriču, kurš arī pirms četriem gadiem teicis, ka pēdējo reizi piedalās Pasaules kausā. No Modriča horvāti arvien sagaida ļoti daudz.

Līdz šim spēlējot piecos Pasaules kausa finālturnīros, horvāti divreiz ir sasnieguši vismaz pusfinālu. 

Horvātijas izlasei bija ļoti grūts ceļš kvalifikācijā ar vāju sākumu un zaudējumu Slovēnijai. Kramaričs saskata, ka bija mirkļi, kad komanda pati visu bojāja. Izšķirošo spēli pret Krieviju horvāti aizvadīja mājās Splitā, un Daličs par izšķirošu faktoru nosauca līdzjutēju atbalstu. Mājinieki juta uz pleciem pamatīgu spiedienu, laikapstākļi bija slikti un laukums necilā kvalitātē. Daličs kā optimists gan ticēja savai komandai, kas ar nelielu veiksmes devu parādīja savu kvalitāti un spēku sarežģītos apstākļos. Daličs nešaubās, ka komanda uzvaru un ceļazīmi uz Pasaules kausu bija pelnījusi. 

Treneris Daličs par ļoti svarīgu uzskata nepārtrauktu valstsvienības atjaunošanu ar jauniem spēlētājiem, kas ienes jaunu enerģijas lādiņu.

Josips Brekalo, Borna Sosa, Joško Gvardiols – visi nākamās paaudzes puiši sevi labi apliecināja atlasē. Viņi visi trīs spēlēja arī izšķirošajā mačā par tikšanu uz Pasaules kausu, tiesa, Brekalo neiekļuva pieteikumā finālturnīram.

Vārtu guvumus atlasē dalīja vairāki futbolisti, bet atkal jāpiemin, ka Modriča un Perisiča pieredze spoži spīdēja laukumā katrā spēlē. Veterāni katrs guva pa trim vārtiem, vēl tikpat arī "Atalanta" uzbrucējs Mario Pašaličs. 

Atskatoties uz iepriekšējo turnīru 2018. gadā, Lovrens lēš, ka Horvātija arī šoreiz var sasniegt daudz. Protams, pretinieki tagad vairāk uzmanīsies, kas padarīs uzdevumu vēl grūtāku, bet Horvātijas futbolisti jūtas tam gatavi. Horvātija finālturnīrā būs daļa no intriģējošās F grupas kopā ar Beļģiju, Kanādu un Maroku. 

"Mums ir lieliska komanda, kārtīgs pieredzējušo un jauno spēlētāju mikslis. Rādām lielisku futbolu, ticu, ka varam atkal paveikt lielas lietas," uzsvēra Kramaričs.

Pirms 2017. gadā sākt trenēt Horvātijas izlasi, Daličs septiņus gadus strādāja Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. 55 gadus vecais treneris noteikti zina, kas jāliek aiz auss, spēlējot Tuvajos Austrumos. Zināšanas būs jāliek lietā, kad Horvātija 23. novembrī sāks finālturnīru, pirmo reizi vēsturē tiekoties ar Maroku.