Melodiju, kas ir oficiālā Eiropas čempionāta himna, dzirdēsim mēneša garumā. Kādai no 24 futbola izlasēm tā, iespējams, kļūs par īpašu uz visiem laikiem.
Pirms 2012.gada Eiropas čempionāta, kas norisinājās Polijā un Ukrainā, vēl nevienai izlasei šajā turnīrā nebija izdevies uzvarēt divas reizes pēc kārtas, bet togad to paveica Spānija. Šogad Spānija vēlreiz var ieiet vēsturē, ne tikai izcīnot trešo titulu pēc kārtas, bet jau ceturto kopumā, kas arī nevienai izlasei līdz šim nav padevies.
Ar trim Eiropas čempionu tituliem Spānija un Vācija šobrīd ir viena otrai līdzās. Tomēr arī Vācijai kā pašreizējai Pasaules kausa īpašniecei noteikti ir ambīcijas pierādīt savu spēku un pārrakstīt vēsturi.
Tā kā šoreiz Eiropas čempionātā piedalīsies līdz šim nebijis skaits komandu, turnīrā ir uzreiz piecas debitantes - Slovākija, Albānija, Islande, Velsa un Ziemeļīrija.
Visticamāk, ja sacensību formāts būtu palicis nemainīgs, proti, ar 16 dalībniecēm, tad minētajām izlasēm tikai labvēlīgas apstākļu sakritības rezultātā izdotos iekļūt finālturnīrā.
Bez Eiropas čempionāta debitantēm kvalifikācijas turnīrā pārsteidza vairākas izlases, piemēram, Anglija, kas pēc fiasko 2014.gada Pasaules kausā spēja atkopties un nākamajā atlases ciklā izcīnīja desmit uzvaras tikpat mačos, droši iegūstot pirmo vietu savā apakšgrupā un ceļazīmi uz Franciju. Šobrīd šī talantīgā izlase bez Spānijas un Vācijas tiek uzskatīta jau kā viena no galvenajām pretendentēm uz triumfu Eiropas čempionātā.
Starp favorītēm jāmin arī turnīra saimniece Francija, kam kvalifikācijas ciklā, protams, nebija jāpiedalās. Francūži iepriekšējo reizi par vecā kontinenta čempioniem kļuva 2000.gadā, bet vēl reizi tituls izcīnīts 1984.gadā.
Eiropas čempionātā spēles norisināsies desmit stadionos - Parīzē, Sendenī, Marseļā, Lionā, Lillē, Nicā, Tulūzā, Bordo, Sentetjēnā un Lansā.
Mačs par zeltu notiks Francijas nacionālajā stadionā "Stade de France'', kas atrodas Sendenī piepilsētā un kas var uzņemt vairāk nekā 80 000 skatītāju. Šajā arēnā norisinājās arī 1998.gada Pasaules kausa fināls, kad tieši Francija ar 3:0 pārspēja Brazīliju. "Stade de France" ir lielākais turnīra stadions, kamēr vēl virs 50 tūkstošiem spējīgas uzņemt arēnas Marseļā, Lionā un Lillē.
Ar valsts nacionālo stadionu "Stade de France" gan saistās arī kāds nepatīkams notikums. Tieši pie tā pagājušā gada novembrī notika vairāki teroristu organizēti sprādzieni, kad pārbaudes maču savā starpā aizvadīja Francija un Vācija. Kopumā šajos teroraktos tika nogalināti 130 cilvēki. Tieši rūpes par līdzīgiem atgadījumiem ir viens no iemesliem, kāpēc organizatori pastiprināti parūpējušies par drošību šajā finālturnīrā, jo par kārtību rūpēsies teju 100 tūkstoši policistu un apsargu.
Par drošību rūpēsies arī daļa no 10 000 karavīru, kuri visā valsts teritorijā tika dislocēti pēc pagājušā gada džihādistu uzbrukumiem Parīzē. Aprīlī Francija apstiprināja 24 miljonus eiro budžetu līdzjutēju zonu drošības nodrošināšanai.
Atgriežoties pie futbola, jāizceļ, ka šajā Eiropas čempionātā iztiks bez vairākām zvaigznēm. Turnīra saimniecei Francijai nāksies iztikt bez savas spilgtākās zvaigznes uzbrukumā Karima Benzemā. Viņš bija iesaistīts šantāžas lietā pret valstsvienības biedru Matjē Valbuenu, turklāt uzbrucējam nav tās labākās attiecības ar galveno treneri Didjē Dešānu. Francūžiem traumas dēļ nevarēs palīdzēt arī cits Madrides "Real" futbolists - aizsargs Rafaels Varāns, kā arī vēl viena spāņu kluba "Barcelona" aizsargs Žeremī Matjē. Vēl viens trieciens Francijai aizsardzības pozīcijās bija "Liverpool" futbolista Mamadū Sakho pieķeršana aizliegto vielu lietošanā. Tikmēr pirms diviem gadiem slavenais franču pussargs Franks Riberī paziņoja par savu gaitu noslēgšanu valstsvienībā, lai gan bijušas baumas par viņa iespējamo atgriešanos.
Eiropas čempionātā pietrūks "oranžās armijas" jeb pašreizējās pasaules vicečempiones Nīderlandes, kas aizvadīja neveiksmīgu kvalifikācija ciklu. Līdz ar to līdzjutējiem būs jāiztiek bez tādām zvaigznēm kā Arjens Robens un Veslijs Sneiders, kā arī Deilijs Blinds.
Savukārt Spānijas izlases sastāvā nav aizsarga Dani Karvahala, kurš Čempionu līgas finālā iedzīvojās savainojumā. Spānijas sastāvā nav iekļuvis Londonas "Chelsea" uzbrucējs Djegu Kosta, kā arī Fernando Torress no Madrides "Atletico", kuram ir grūti atgūt kādreizējo spozmi.
Pašreizējai Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) pasaules ranga vicelīderei Beļģijai liels iztrūkums ir komandas kapteinis Vensāns Kompanī - Mančestras "Ciy" aizsargam bijusi savainojumiem bagāta sezona, un trauma liegs viņam piedalīties arī sacensībās Francijā.
"Squadra azzurra" jeb Itālijas valstsvienība šo Eiropas čempionātu nolēmusi aizvadīt bez diviem kolorītiem futbolistiem - pussarga Andrea Pirlo un uzbrucēja Mario Balotelli, kurus Antonio Konte nav iekļāvis sastāvā. Tāpat Francijas futbola laukumos šovasar neredzēsim talantīgo itāļu pussargu Marko Verati, jo Parīzes "Saint-Germain" futbolists guvis traumu.
Anglijas izlasē Eiropas čempionātā savainojumu dēļ nespēlēs Londonas "Arsenal" uzbrucējs Denijs Velbeks, kā arī viņa komandas biedrs pussargs Alekss Oksleids-Čemberlens. Savukārt vēl viens "Arsenal" futbolists Teo Volkots palicis ārpus sastāva.
Eiropas čempionātā katra valstsvienība saņems arī prāvas naudas prēmijas. Katra no 24 izlasēm par dalību vien iekasēs astoņus miljonus eiro, kamēr par katru uzvaru vienība tiks pie miljona eiro, bet par neizšķirtu - pie 500 tūkstošiem.
Pārvarot apakšgrupu turnīru, katra komanda saņems vēl papildu pusotru miljonu eiro, bet, iekļūstot ceturtdaļfinālā,- 2,5 miljonus eiro, bet pusfinālā šī summa pieaugs līdz četriem miljoniem eiro. Finālā nākamā čempione papildus saņems astoņus miljonus eiro, otrajā vietā palikusī - piecus. Ir sarēķināts, ka, uzvarot visus mačus apakšgrupā un kļūstot par Eiropas čempioniem, uzvarētāji kopumā tiks pie 27 miljoniem eiro.
Par futbolu var runāt daudz un īpaša loma ir statistikai, taču laiks rit , tāpēc šis segments lai paliek neatklāts tiem futbola draugiem, kas izvēlēsies baudīt futbola svētkus, vērojot karali futbolu no 10. jūnija līdz 10 jūlijam Latvijas Televīzijas 7.kanālā.
