ĪSUMĀ:
- Eiropas Savienības tiesas lēmums nav tik nelabvēlīgs pašreizējām futbola jumtorganizācijām, kā sākumā varēja šķist
- Superlīgas rīkotāju pieteiktie turnīra plāni ir tīri teorētiski bez dalībnieku bāzes
- Pašlaik Superlīgas projektu atbalsta tikai Madrides "Real" un "Barcelona"
- UEFA prezidents Aleksanders Čeferins par Superlīgas plānu ironizē, sola nelikt šķēršļus
- Pret Superlīgu iestājas arvien ietekmīgākā Eiropas klubu asociācija (ECA)
- Superlīgas organizatori apņēmušies nodrošināt klubu un līdzjutēju labvēlību
- Nosodījumu Superlīgas plāniem paudusi arī Latvijas Futbola federācija
- Jebkurā gadījumā līdz Superlīgas projekta realizēšanai jāgaida vairāki gadi
ES Tiesa ceturtdien par nepamatotu atzina Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) un Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) vēršanos pret klubiem un futbolistiem, kas vēlētos iesaistīties Superlīgā. Apskatnieki gan norāda, ka tiesas lēmums nav UEFA un FIFA tik nelabvēlīgs, kā varētu šķist pirmajā acu uzmetienā, jo vairāki kritizētie punkti attiecas uz futbola jumtorganizāciju lēmumiem, kas nu jau ir pārskatīti.
Spānijā bāzētais Superlīgas idejas virzītāji "A22 Sports Management" nekavējās publiski vēstīt, ka uzņēmuma rīkotajā turnīrā spēlētu 64 komandas, kas tiktu sadalītas vairākās līgās. Divu līmeņu Superlīgu rīkotāji ieplānojuši arī sieviešu komandām.
Organizatori klusē par to, kad jaunā līga varētu startēt, un viens no iemesliem nepārprotami ir tas, ka pašlaik praktiski var rēķināties tikai ar divu klubu atbalstu.
Pirmais mēģinājums realizēt Superlīgas projektu bija pirms divarpus gadiem, bet ātri izdzisa, kad pēc līdzjutēju asiem protestiem deviņi no 12 sākotnējiem dibinātājiem klubu apvienību pameta. Pašlaik Superlīgu atbalsta Spānijas klubi Madrides "Real" un "Barcelona", bet drīzāk uz izstāšanos no sākotnējā dibinātāju duča sliecas Turīnas "Juventus".
Lai cik iespaidīga mēroga grandi būtu Madrides un Barselonas klubi, ar to nebūt nepietiks līgas dibināšanai.
Citus klubus Superlīgas veidotāji savu plānu pieteikšanā nenosauca, bet solīja garantētus ienākumus, solidaritātes maksājumus un bezmaksas video straumēšanas platformu.
UEFA prezidents Aleksanders Čeferins nekavējās ceturtdien preses konferencē veltīt Superlīgai ironiskas replikas, apšaubot, vai jaunā turnīra rīkotāji zina, ko dara.
"Mēs nemēģināsim viņus apturēt. Viņi var darīt visu, ko vēlas. Ceru, ka viņi cik drīz vien iespējams sāks savas fantastiskās sacensības ar diviem klubiem," teica Čeferins.
Superlīgas projektu kritizēja arī Eiropas Klubu asociācijas (ECA) priekšsēdētājs Nasers al Helaifi, kura pārraudzībā vienlaicīgi ir Francijas superklubs "Paris Saint Germain".
Katarieti al Helaifi uzskata par vienu no Eiropas futbolā ietekmīgākajām personām, un, viņa ieskatā, klubi turēsies kopā, lai pasargātu futbolu.
Al Helaifi slavēja Čempionu līgu kā pasaulē labāko klubu turnīru ar ilgus gadus uzturētu spēcīgu zīmolu.
"A22 Sports Management" vadītājs Bernds Reiharts sarunā ar raidsabiedrību BBC atzina, ka bez klubu atsaucības nav iespējams realizēt nevienu projektu. Tomēr viņš pauda pārliecību, ka Superlīga iemantos atsaucību, jo klubiem vairs nav jābaidās no sankcijām, un tie varēs sniegt savus ieteikumus. Savukārt fanu iebildumus Superlīga iepriekš esot izpelnījusies par plānu turnīru izspēlēt slēgtā dalībnieku lokā, bet jaunais projekts paredz atvērtu un panākumos balstītu pieeju. Superlīgā vēlas spēles aizvadīt nedēļas vidū, lai mazāk traucētu nacionālo līgu norisei.
Itālijā un Francijā valstu valdības varētu koncentrēt spēkus, lai nepieļautu klubu dalību Superlīgā. Anglijā līdzīga nostāja ir futbola regulatoram, un, paturot prātā līdzjutēju radikāli noraidošo nostāju, maz ticama ir iespēja kādam klubam publiski paziņot par vēlmi iesaistīties jaundibināmajā līgā.
Arī Latvijas Futbola federācija (LFF) pauda atbalstu UEFA un FIFA sacensību principiem,
kas paredz vienādu iespēju un izaugsmes nodrošināšanu visiem dalībniekiem, balstoties uz komandu sportiskajiem rezultātiem. Turpretim elitārās sacensībās augstāk par visu ir komerciālie mērķi, norādīja LFF prezidents Vadims Ļašenko.
Jebkurā gadījumā paies vairāki gadi, līdz kļūs praktiski skaidrs, kāda ietekme uz Eiropas futbolu būs ES Tiesas lēmumam, un Superlīgas starts noteikti nav tuvāko sezonu jautājums. Eiropas futbola tirgus milzīgā vērtība neizslēdz iespēju, ka dažādu organizāciju spēkošanās turpināsies ar dažādiem juridiskiem līdzekļiem.
