TOP 5 Latvijas atlēti, kas veiksmīgi atgriezušies sportā pēc smagām traumām

Sports un traumas – šie ir divi nešķirami vārdi, lai kā mums tas nepatiktu, no traumām pilnībā izvairīties nav iespējams. Realitāte bieži vien ir skarba, un trauma sportistam var izrādīties smags pārbaudījums. Ne visi spēj psiholoģiski tikt tam pāri. 

Sportistiem var iestāties smaga krīze – spēcīgi cieš gan pašvērtējums, sabrūk uzstādītie mērķi, turklāt mainās arī dzīvesveids, nodarbošanās. Var būt sajūta, ka viss jūk, brūk un gāžas, dzīve zaudē jēgu. Viss, kas līdz šim bija stabils, tāds vairs nav. Bet ir daudz pozitīvu piemēru, kur profesionāli sportisti, gūstot traumu, nepadodas un nezaudē motivāciju sportot, bet atgriežas sportā pēc izārstēšanās vēl labāki un stiprāki, sasniedz jaunas virsotnes.

Basketbolists Dāvis Bertāns
Dāvis Bertāns

Basketbols vairākos pētījumos atzīts par vienu no traumatiskākajiem sporta veidiem.

Reti kuram basketbolistam izdodas karjeras laikā iztikt bez nopietnām traumām. Smagākās traumas basketbolā ir Ahileja cīpslas plīsums, kā arī pārrautas ceļgala krusteniskās saites. Pēc šīm traumām rehabilitācija ilgst vismaz deviņus mēnešus. Iemesli katrai traumai jāvērtē individuāli. Savainojumi nereti ir nevis sportiska nelaime, bet gan cēloņu un seku likumsakarība – populārs cēlonis šīm traumām ir sportista pārslodze un nogurums. Kontakta savainojumi parasti tiek gūti, kad sportists saskrienas ar pretspēlētāju vai nokrīt un ceļgals nonāk nepareizā pozīcijā, līdz ar to uz krusteniskajām saitēm ir pārlieku liels spēks un tiek gūta trauma. Līdz pat 70% no visiem krustenisko saišu savainojumiem basketbolā tiek gūti bezkontakta ceļā jeb “uz līdzenas vietas”.

Sabīne Niedola, Kristīne Vītola, Ieva Tāre, Kaspars Vecvagars, Jānis Bērziņš, brāļi Šķēles, Kristaps Dārgais, Dāvis Bertāns – tā ir tikai daļa no „melnās hronikas”, basketbolistiem, kuri guvuši nopietnus savainojumus.

Tieši Dāvis Bertāns ir viens no spilgtākajiem piemēriem Latvijas sportā, kas spējis pēc traumu sadziedēšanas atgriezties laukumā,

turpinājis progresēt un izcīnīt iespēju spēlēt visaugstākajā līmenī. Pagājušā sezonā Dāvim bija veiksmīga debijas sezona NBA. Dāvis ir viens no retajiem sportistiem, kas pārrāvis krusteniskās saites divas reizes, abos gadījumos labās kājas ceļgalam. Pirmo reizi Bertāns smago traumu guva 2013. gada jūnijā, sezonas pēdējā spēlē. Spēlētājs laukumā atgriezās vien 2014. gada 20. martā, pēc 281 dienas pārtraukuma. Mātes dzimšanas dienā Bertāns debitēja Eirolīgas TOP 16 turnīrā, ar rezultātu 72:70 palīdzot “Partizan” pārspēt nākamos čempionus “Maccabi”.

Liela daļa sportistu, kas piedzīvojuši Dāvim līdzīgu likteni, pēc otrās reizes liek punktu savai karjerai, bet Dāvis pierādīja, ka viņš ir spēcīga personība un 2015. gada martā, pēc otrā krustenisko saišu plīsuma, savā "Twitter" kontā ierakstīja: "Dažkārt sportista dzīve ir nežēlīga, tomēr tas mani neapturēs un pat nepiebremzēs. Apbrīnojami saprast, cik daudz lielisku cilvēku ir man apkārt." 

Laukumā Dāvis atgriezās 2016. gada janvārī un palīdzēja basketbolista pārstāvētajai komandai Vitorijas “Baskonia” tikt Eirolīgas labāko četru komandu vidū. 2016. gada vasarā Dāvis noslēdza divu gadu līgumu ar NBA komandu Sanantonio "Spurs", NBA debijas spēlē Dāvis trāpīja abus savus metienus un guva piecus punktus. Karjeras rezultativitātes rekordu NBA latviešu basketbolists sasniedza 7. janvāra uzvarā pār Šarlotes "Hornets" (102–85) — līdz 21 punktam (iemesti 4 no 5 trīspunktu metieniem), pirmo reizi kļūdams par spēles rezultatīvāko "Spurs" basketbolistu.

2016./2017. gada NBA sezonas izslēgšanas spēlēs Bertāns ar "Spurs" sasniedza Rietumu konferences finālsēriju (pret Goldensteitas "Warriors") un kļuva par pirmo latviešu basketbolistu NBA, kam tas izdevies.

Latviešu uzbrucējs iepriekš gūto traumu dēļ joprojām nav piedalījies nevienā Eiropas čempionātā Latvijas izlases sastāvā, bet pastāv ļoti liela iespēja, ka Latvijas izlases rindās Dāvi redzēsim šī gada septembrī Eiropas čempionātā Turcijā. Dāvis ir apstiprinājis savu dalību izlasē.

Soļotājs un maratonists Aigars Fadejevs
Aigars Fadejevs

Olimpiskajās spēlēs latviešu soļotājs pirmo reizi piedalījās 20 gadu vecumā 1996. gadā Atlantā un pārsteidzošā kārtā izcīnīja sesto vietu 20 kilometru soļošanā. Nākamajā vasarā pēc Atlantas viņš ieguva savu pirmo titulu, Somijas pilsētā Turku kļūstot par Eiropas U-23 čempionu 20 kilometros. Gadu vēlāk Budapeštā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas pieaugušo čempionātā.

Smags pavērsiens Aigara dzīvē un karjerā notika 1998. gada sākumā, kad soļotājs cieta autoavārijā un savainoja kreisās kājas potīti, labās rokas elkoni un kreisās rokas pirkstus. Slimnīcu Aigars atstāja ar ģipsī iemūrētu kāju. Pēda bija tā sakropļota, ka vajadzēja no jauna mācīties ne vien soļot, bet pat staigāt. Tomēr Aigars nesalūza un salīdzinoši ātri atguva spēju staigāt un atgriezās lielajā sportā. Jau pusgadu pēc smagās traumas Pasaules kausa izcīņas posma 50 kilometros – astotā vieta.

Sportista karjeras zelta brīdi Aigars piedzīvoja savās otrajās olimpiskajās spēlēs 2000. gadā Sidnejā.

20 km distancē Fadejevs, it kā iesildoties, ierindojās 14. vietā, bet soļošanas maratonā 50 km distancē izcīnīja olimpisko sudrabu, taktiski un fiziski apspēlējot gandrīz visus, izņemot tolaik nepārspējamo poli Robertu Koržeņovski. Aigars, šķērsojot finiša līniju, nevarēja novaldīt emocijas un izplūda asarās. Uzkāpjot uz olimpiskā goda pjedestāla, lai saņemtu sudraba medaļu, pretēji aizliegumam Aigars pamanījās skatītājiem un televīzijas kamerām demonstrēt Latvijas karodziņu pāris plaukstu lielumā.

Trešās olimpiskās spēles Fadejevam – Atēnās devītā vieta 20 kilometros un vienpadsmitā 50 km. Pēc tam viņš negaidīti paziņoja, ka ceturtajām spēlēm Pekinā centīsies kvalificēties nevis soļošanā, bet gan maratona skrējienā.

Kvalifikācijas norma Pekinai bija divas stundas un 18 minūtes. Aigars tai nāca arvien tuvāk, tomēr Vīnes maratonā, kas bija pēdējā iespēja, viņam pietrūka 18 sekunžu. Vienīgais gandarījums ir tas, ka Fadejeva rezultāts 2.18:19 ir piektais labākais Latvijas maratona vēsturē.

Fadejeva īpašumā joprojām ir septiņi nacionālie rekordi soļošanas distancēs no 5000 metriem stadionā līdz 50 kilometriem šosejā.

BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs
Māris Štrombergs

Māris Štrombergs ir latviešu BMX riteņbraucējs, vienīgais sportists neatkarīgās Latvijas laikā, kurš ir divkārtējs olimpisko spēļu čempions. 2008. gadā 21 gada vecumā kļuva par Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu čempionu, pasaules čempionātā uzvarējis arī 2010. gadā. 2012. gadā atkārtoti kļuva par olimpisko spēļu čempionu. Par sasniegumiem sportā viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

2010. gada novembra nogalē Štrombergs Amerikas Riteņbraukšanas asociācijas (ABA) «Race of Champions» sacensībās piedzīvoja vienu no smagākajiem kritieniem karjerā, kas beidzās ar mežģītiem, lauztiem plaukstas kauliņiem un sarežģītu, neatliekamu operāciju vietējā slimnīcā. Sākotnējās prognozes liecināja, ka latviešu sportistam ar ģipsi nāksies nostaigāt astoņas nedēļas, tomēr ārstu kļūdainās diagnozes rezultātā, uzsākot vingrojumus, vēl nesaaugušā kaulā sākās nobīde. Māris savlaicīgi devās pie ārstiem ASV, kur turpināja rehabilitāciju.

Pēc septiņu mēnešu izlaišanas Māris atgriezās trasē. Savās pirmajās sacensībās pēc traumas gūšanas viņš ieguva 3.vietu.
2011. gada pasaules čempionāts Kopenhāgenā notika tikai dažas nedēļas pēc Štromberga pirmā starta pēc rehabilitācijas, tomēr Māris spēja parādīt raksturu un izcīnīt 2. vietu.

Tikai gadu pēc atgriešanās trasē 2012. gadā Londonā viņš otro reizi karjerā kļuva par olimpisko čempionu un veica vēsturisku ierakstu Latvijas sporta vēsturē.

Lai gan savās trešajās olimpiskajās spēlēs Rio starts Mārim nebija veiksmīgs, viņam tika uzticēts Latvijas olimpiskās komandas karognesēja gods spēļu atklāšanas ceremonijā.

Bobslejists Oskars Melbārdis
Oskars Melbārdis

2006. gadā 17 gadu vecumā no desmitcīņas pārgājis uz bobsleju. Sākumā bijis stūmējs (kopumā četras sezonas) — vispirms Edgaram Maskalānam, pēc tam Jānim Miņinam.

2014. gada ziemas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs un 2016. gada pasaules čempionāta zelta medaļas ieguvējs četriniekā ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu. Ar šo uzvaru viņi kļuva par pirmajiem latviešu bobslejistiem, kas pasaules čempionātā izcīna čempiontitulu.

2010. gadā no stūmēja pārkvalifcējās par pilotu. Divas reizes uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā apvienotajā ieskaitē — 2012./2013. gada sezonā un 2014./2015. gada sezonā. 2014./2015. gada sezonā kļuva par Pasaules kausa uzvarētāju arī četriniekiem un divniekiem, tādējādi Melbārdis ir pirmais bobsleja pilots neatkarīgās Latvijas vēsturē, kas izcīnījis uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā bobslejā.

Traumas Oskaram sākās jau mācoties Murjāņu sporta ģimnāzijā. Toreiz gan viņš nodarbojās ar desmitcīņu, taču dažādu traumu dēļ sākās veselības problēmas, palielinājās svars un, neredzot lielas nākotnes iespējas šajā sportā, Oskars pameta desmitcīņu un izmēģināja spēkus jauno bobslejistu atlasē.  Oskars sevi pierādīja un iekļuva Latvijas izlasē, sākumā gan kā stūmējs.

Arī bobsleja karjeras laikā veselības problēmas likušas par sevi manīt. Par laimi līdz 2015. gada beigām problēmas izteikti neparādījās sacensību laikā, bet tad 2016. gada sākumā muguras trauma, noslīdējušais disks lika par sevi manīt, kā rezultātā Oskars izlaida divus Pasaules kausa posmus. 2016. gada augustā Oskaram tika veikta muguras operācija un bija nepieciešams pusgadu ilgs rehabilitācijas periods.

2017. gada janvārī Oskars atgriezās sacensību apritē un 2017. gada pasaules čempionātā četriniekos ieguva augsto 4. vietu, bet divniekos 6. vietu.

Oskara motivācija ir atbildība, jo nav jēgas neko sākt, ja pie pirmajām grūtībām jau padodies. Šī brīža mērķis ir Phjončhanas olimpisko spēļu zelts

Motokrosists Pauls Jonass
Pauls Jonass

Arī motokrosā varbūtība traumēties sportistiem ir ļoti augsta, augsti lēcieni, liels ātrums, kontakta cīņa ar citiem motobraucējiem, nelīdzens reljefs – tie ir tikai daži no kritienu iemesliem, kuru dēļ pārsvarā arī tiek gūtas traumas. Reti kurš motosportists karjerā ir ticis sveikā bez lielām traumām. Matīss Karro, Lauris Freibergs, Kaspars Stupelis, Mārtiņš Aleksandrovičs ir tikai daži no Latvijas motokrosa dzelzs vīriem, kas karjeras laikā cīnījušies ar dažādām traumām.

Šobrīd Latvijas motokrosa līderis ir 20 gadus jaunais motosportists Pauls Jonass, kas startē motokrosa pasaules čempionātā MX2 klasē. 18 gadu vecumā viņš noslēdza līgumu uz pieciem gadiem (no 2015. līdz 2019. gadam) ar KTM rūpnīcas komandu startam MX2 pasaules čempionātā.

Vairākkārtējs Baltijas čempions, divkārtējs pasaules junioru čempions 85 un 125 cm3 klasē, 2013. gada Eiropas čempions 125 cm3 klasē. Lielākos panākumus pasaules čempionātā Jonass guvis 2015. gadā, kad savā debijas sezonā MX2 klases kopvērtējumā izcīnīja 2. vietu.

Visu karjeru Pauls cīnās ar traumām, iemesls tam ir jaunības maksimālisms, bezbailīgā un brīžiem pārgalvīgā braukšana, kas rezultējas daudzajos kritienos. Ir sajūta, ka Paulam nestrādā bremzes un ir pilnībā izslēgtas visas saprāta un ātruma robežas, bet tieši šāds braukšanas stils Paulam ir atnesis daudz uzvaru.

Ja tiktu veidota kritienu statistika sacensībās, Pauls noteikti būtu topā. Šaušalīgāko kritienu karjerā Pauls piedzīvoja Meksikā 2015. gada septembrī, kad augstā lidojumā zaudēja kontroli pār motociklu un piedzīvoja brīvo kritienu no aptuveni piecu metru augstuma. Tas varēja pielikt punktu Paula karjerai, bet veiksmīgās piezemēšanās dēļ Jonass spēja turpināt braucienu.

2016. gada jūlijā pasaules čempionāta Čehijas posmā Paulam kārtējais smagais kritiens. Pēc tā latviešu sportists palika nekustīgi guļam trasē, līdz pie viņa piesteidzās mediķi un ielika ātrās palīdzības mašīnā. Rezultātā Paulam smags smadzeņu satricinājums un sezona beigusies.

Paulam ir cīnītāja raksturs, latviešu motobraucējs atgriezās sacensībās un šobrīd aizvada savu veiksmīgāko sezonu. Pēc aizvadītajiem 13 posmiem viņš ir pārliecinošs līderis pasaules čempionāta ieskaitē. Jonass ir uzvarējis sešos no 13 posmiem, kopvērtējumā par 47 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju un droši soļo pretī savam pirmajam pasaules čempiona titulam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sports
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt