Sporta studija

Arvis Sprude - uzvarētājs velobraucienā apkārt Itālijai

Sporta studija

Sporta studija

Hokeja entuziastus mudina pārbaudīt sirds veselību

Hokeja amatiera pieredze māca: Sirds veselība jāpārbauda, lai nepaliktu uz ledus

Entuziastu līgas spēlētājs Miks Kovtuns hokejā ir kopš 12 gadu vecuma un jau skolas laikā viņš saprata, ka profesionāli ar to nenodarbosies, bet no sporta veida nekur nepazudīs. Miks joprojām spēlē amatieru līmenī un hokejs ir viņa sirdslieta, bet paša pieredzes dēļ viņš īpašu vērību aicina pievērst sirds veselībai, kas amatieru sportā nereti paliek novārtā.

Miks izrāda savu pandēmijas laika ideju, kas drīz piedzīvos atklāšanu – individuālās meistarības hokeja centru. Ideja radusies laikā, kad hokeja halles bija slēgtas. Kovtuns jau 10 gadu Latvijā organizē vienu no lielākajiem amatieru turnīriem pasaulē - pērn "Riga Cup" spēlēja 40 komandas no 14 valstīm.

Pirms runāt par sirds veselību, Miks apdomāja, vai vajag, jo tas nozīmē stāstīt par sevi publiski.

Izšķirties par labu sarunai viņu pamudināja pienākuma sajūta dalīties paša piedzīvotajā.

Mikam savulaik likās, ka ar viņu viss ir kārtībā, bet sirds pārbaudē uz velotrenažiera atklājās, ka augstā slodzē notiek neparastas izmaiņas kardiogrammā. Ārsts skatījies uz Miku lielām acīm un jautājis, vai viss ir kārtībā, un hokejists saprata, ka kaut kas nav īsti labi. 

Dramatizēt Miks negrasās, jo nav noticis nekas tāds, kas viņam liegtu spēlēt hokeju vai nodarboties ar sportu, tomēr mainījās gan domāšana, gan attieksme. Miks vēlas, lai viņa piemērs kļūtu par atgādinājumu citiem amatieriem.

Mika gadījums ir kā mācība visiem sportot gribētājiem –

viena spēle vai treniņš var maksāt dzīvību, ja savlaicīgi netiek identificēta problēma.

Kardiologs Oļegs Orlovs vaino karstos prātus, kas aizmirst savu vecumu, un skrien kā divdesmitgadnieki. Kardiologs uzsver vēl vienu nopietnu riska faktoru, ar ko aizraujas daudzi. "Lielākais kaitējums ir smēķēšana. Smēķēt un sportot ir nesavienojamas lietas," brīdināja ārsts.

Orlovs gan paskaidroja, ka hokejs nav sporta veids ar lielākajiem pēkšņas nāves riska draudiem. Bēdīgās statistikas galvgalī, pēc viņa teiktā, ir futbols un basketbols. "Hokejisti mirst ļoti, ļoti reti. Kā izskaidrot, nezinu," sacīja kardiologs.

Tiesa, zemāki mirstības rādītāji nenozīmē, ka hokejisti ir pasargāti. Latvijas hokeja vēstures melnākajās lappusēs ir ierakstīta izcilā uzbrucēja Sergeja Žoltoka nāve uz ledus sirdsdarbības problēmu dēļ 2004.gadā nepilnu mēnesi pirms 32. dzimšanas dienas.

Kovtuns neslēpj, ka

amatieru hokejā ir raksturīgi bez iesildīšanās ar maksimālu jaudu uzreiz mesties laukumā.

"Iedomājies, ko saka organisms! Iesildīties ir obligāti," viņš atgādināja.

Divu amatieru komandu treneris Mārtiņš Banis savu spēlētāju ikdienā ir ieviesis pavisam jaunas lietas - obligāta iesildīšanās stundu pirms spēles vai treniņa, regulāri sausie treniņi mājas apstākļos, dažiem pat individuālās treniņprogrammas, kā arī obligātas veselības pārbaudes, lai varētu sekot līdzi spēlētāju fiziskajai attīstībai.

Modernās tehnoloģijas ļauj uzraudzīt arī amatieru hokejistu sirds noslodzes rādītājus.

Viedierīcē Banis rāda grafikas, kas skaidri apliecina, cik atšķirīgi reaģē dažādas sagatavotības sportotāju sirds. Labāka fiziskā kondīcija arī ļauj domāt skaidrāku galvu un pieņemt laukumā pareizākus lēmumus. Neticīgajiem Banis ir gatavs nolikt priekšā zinātnisku literatūru un pieslēgt mērierīces, kas apliecina viņa vārdu patiesumu. 

Baņa vadītajā komandā ir hokejisti, kas nespēlē, jo vēl nav tam fiziski gatavi. Treneris nav gatavs riskēt ar situāciju, ka kāds uz ledus varētu arī palikt. "Man kā trenerim lielāks bieds par to nav, ja kāds no maniem audzēkņiem paliktu uz laukuma, kas ir ne rets gadījums hokejā. Es par viņiem atbildu," teica treneris.

Miks Kovtuns nebūtu gājis pārbaudīties, ja pats pērn divreiz nebūtu kļuvis par liecinieku sirds problēmu gadījumiem. Tas licis aizdomāties gan par sevi, gan uzrunāt citus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt