Sadaļas Sadaļas

Sporta ziņas

Latvijas sieviešu basketbola līga. LU – «Liepāja/LSSS»

Sporta ziņas

Latvijas sieviešu basketbola līga. LU – «Liepāja/LSSS». Vanesa Jasa

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai valstij jādibina basketbola klubs startam Eirolīgā?

Valsts dibināts Eirolīgas līmeņa basketbola klubs – vai Latvijai tāds ir vajadzīgs?

Profesionālais basketbols Latvijā nepiedzīvo vieglākos laikus. Pēdējos 10 gados ievērojami samazinājusies gan Latvijas vadošo komandu rocība, gan vietējās publikas interese par pašmāju basketbolu. Abi faktori ir cieši saistīti. Kā viens no iespējamajiem risinājumiem basketbola aprindās cirkulē versija par Rīgā bāzēta kluba izveidi, kas tēmētu uz startu Eirolīgā.

ĪSUMĀ:

Ekonomists un bijušais Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Ojārs Kehris sarunā Latvijas Televīzijai atzina, ka Eirolīgas kluba projekts būtu ļoti liels izaicinājums, tomēr naudu Latvijas un Rīgas ekonomikā varētu atrast.

"Bet tas prasa ļoti lielu organizatorisku darbu un, protams, ļoti augstus mērķus, un kādam ir jāziedojas tam," atzina Kehris.

Uzņēmējs un zēnu Baltijas basketbola līgas (BBBL) organizators Dins Stašāns apšauba, vai Latvija varētu sekot Lietuvas paraugam un izveidot vienu spēcīgu klubu. 

"Ja lietuvieši ir vienojušies kopīgā dziesmā, ka ”Žalgiris” ir viņu karogs un vizītkarte – ne tikai basketbola, bet pat visas valsts, tad Latvijā es neredzu pamatu, lai mēs tuvākajā laikā varētu runāt par to, ka visa Latvija vienotos konkrētā klubā, kas spēlē Eirolīgā un personificē visu Latviju," teica Stašāns. "Neviens nekad neteiktu, ka tas ir slikti, bet neredzu, ka tam būtu kopīgs atbalsts."

Tieši pirms 20 gadiem Latvijā jau bija mēģinājums šādu komandu izveidot. Toreiz LBS centās iedzīvināt projektu BK ”Latvijas Ērgļi” ,

kurā startam Eiropas līmenī apvienotos abu tolaik vadošo komandu BK ”Ventspils” un ”Brocēni/LMT” labākie spēlētāji. Iecere gan palika tikai uz papīra.

Šāds superklubs nebūtu izveidojams bez valsts atbalsta. Stašāns vērš uzmanību uz Kultūras ministrijas dibināto valsts SIA "Valsts akadēmiskais koris ”Latvija"". Tas ik gadu no valsts budžeta saņem vairāk nekā miljona eiro dotāciju un algo 65 darbiniekus. Teorētiski tas var kalpot kā precedents arī sporta nozarē.

"Vienā mirklī konkrēta ministrija kļūst par SIA dibinātāju, kas nodarbojas ar kora mākslas attīstību. Teorētiski tieši tādā pašā mērauklā var būt situācija, ka Izglītības un zinātnes ministrija dibina SIA ”Profesionālais basketbola klubs”, kas spēlē Eirolīgā," sacīja Stašāns.

Bez pieminētā kora Latvijā garantētas valsts dotācijas saņem septiņi teātri, kā arī Nacionālā opera un balets.

Tas būtu labs temats diskusijām, cik tālu Latvijas vārdu pasaulē aiznes valsts dotētie aktieri, un cik – spējīgākie sportisti,

taču pagaidām sporta nozare savu interešu aizstāvībā piekāpjas tiešajiem sāncenšiem izklaides industrijā. Tai skaitā basketbols, pat ar bijušo Valsts prezidentu LBS virsvadībā. 

Stašāns zemākā līmenī nesaskata rezerves klubu basketbola attīstībai.

"Manā pārliecībā, rezerves nav [klubu] menedžmentā, rezerves nav pašvaldību līmenī, jo pašvaldības ir vienīgās, kas ārpus Rīgas nosacīti profesionālo sportu notur pie dzīvības," teica Stašāns. "Jautājums ir, vai basketbola sabiedrība kopumā uzskata, ka klubu basketbols ir tik nozīmīga sporta vai basketbola sastāvdaļa, lai to vēl papildus finansētu caur citiem finanšu instrumentiem."

Kā reālāks klubu basketbola attīstības modelis iezīmējas Baltijas mēroga sacensību atjaunošana. Šobrīd sešas Latvijas vadošās komandas spēlē Latvijas–Igaunijas līgā.

Latvijas basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks pastāstīja, ka 

sarunas ar Lietuvas pusi ir sāktas, bet pagaidām ideja ir "embrija stāvoklī".

"Šobrīd negribam ielēkt īstermiņa projektā, ap kuru būtu ažiotāža, bet tikai divus, trīs gadus. Projektam jābūt ar ilgtermiņa mērķi, vīziju un, pats galvenais, lai mēs nebūtu cietēji," paskaidroja Janičenoks.

Pirms pāris gadiem tika mainīta kārtība, kā uzņēmēji varēja ziedot naudu sabiedriskā labuma organizācijām, pretī saņemot nodokļu atlaides. Pārmaiņas ievērojami iedragāja profesionālo Latvijas basketbola komandu rocību.

Stašāns uzsvēra, ka uzņēmējs vienmēr ir racionāls, tādēļ situācijā, kad tas bija iespējams, daļu nodokļu novirzīja sporta atbalstam projektos, kas šķita saprotami.

"Vietējais uzņēmējs redzēja, ka Saldū vietējie čaļi spēlē basketbolu – forša lieta, laba atmosfēra, labs mērķis. Viņš to naudu noziedoja," sacīja Stašāns. "Šobrīd, ja uzņēmējam nav finanšu motivācija, mēs nevaram prasīt, lai viņš kā filantrops, kuram jācīnās ar paralēlajām problēmām – krīzēm, kredītiem un pārējām lietām, lai viņš ar savu nopelnīto naudu kaut ko papildus vēl uzturētu. Cepuri nost tiem, kas palīdz, bet tā sistēma nedarbosies."

Bijušais LBS prezidents Kehris par nozīmīgu uzdevumu uzskata bagātu cilvēku piesaistīšanu basketbolam,

lai arī tas nav viegli sasniedzams.

Profesionālā basketbola nākotni Latvijā lielā mērā noteiks basketbola sabiedrības spēja aizstāvēt savas intereses un atrast dzirdīgas ausis varas gaiteņos. Pēdējos gados ar šiem uzdevumiem nav sevišķi sekmējies, turklāt arī pārējie sporta veidi nesnauž.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Basketbols
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt