Tiesnesis nav soģis – tiesneša misija ir vadīt spēli, nevis piespriest kādam sodu, tā pauda Latiševs Viņam tas izdodas – spēlētājiem ir respekts. “Es biju Amerikā uz NBA nometni,” atklāja Latiševs, stāstot, ka tur ļoti daudz iemācījies. Galvenais – kā sevi pasniegt, zināt ķermeņa valodu. “Es arī Latvijā mācu mūsu jaunos tiesnešus, kā dabūt to, lai spēlētāji sāk respektēt” pastāstīja Latiševs.
“Ķermeņa valoda nosaka visu,” atklāja tiesnesis, stāstot, ka sava nelielā auguma dēļ viņš visvairāk strādā pie žestiem, lai vizuāli izskatītos sportiskākais, ātrākais. Viņš arī pastāstīja, ka dažkārt ar žestu var panākt daudz vairāk nekā ar vārdiem.
Slodze basketbola tiesnesim ir liela – gadā 114 spēles, nedēļā viņš vidēji mēdz būt mājās divarpus dienas. Taču vasarā viņš mēģina izbrīvēt mēnesi bez basketbola, lai pēc tā rastos izsalkuma sajūta.
Spēlēm gatavojas ne tikai spēlētāji, bet arī tiesneši. Viņi skatās iepriekšējās spēles, pēta spēlētājus, tiesnešus, mēģina saprast, ko no viņiem sagaidīt. Jo visvairāk satrauc savstarpējās attiecības starp spēlētājiem un tiesnešu uzvedība – jāsaprot, kad brīdināt, kad aprunāties. Jo ir svarīgi, lai laukumā neizceltos kautiņi.
Bieži vien tiesnešus mēdz apsaukāt dažādos vārdos. Taču Latiševam te jau arī ir izstrādāta sava stratēģija. “Es neredzu apkārtni. Man ir desmit spēlētāji laukumā, treneri un soliņi – tas ir tas, ko redzu,” atklāja tiesnesis.
