"Tā ir tāda bezmaz vai roku izgriešana, jo nav jau kur likties. Mēs esam savā starpā apsprieduši, ka Jaunatnes līgu mēs varētu paši noorganizēt, jo principā tas ir uz mūsu finanšu rēķina.
Tiesnešus apmaksājam mēs, sporta bāzes apmaksājam mēs, medicīnas darbinieku apmaksājam mēs, arī transportu braukšanai.
Principā Basketbola savienība finālturnīros nopērk medaļas un nodrošina tiesnešus finālturnīrā, un sastāda sacensību kalendāru," pauž Limbažu novada sporta skolas direktore Diāna Zaļupe.
Limbažu novada sporta skolas izdevumi 2022./2023. gada sezonā:
Transporta noma – 14 899 EUR
Degvielas izdevumi sporta skolas mikroautobusam – 1200 EUR
Tiesnešu darba apmaksa – 1602 EUR
Medicīnas personāla apmaksa – 810 EUR
Dalības maksas – 900 EUR
Pamata izmaksu pozīcijas dalībai Jaunatnes basketbola līgā sezonā sastāda nepilnus 20 tūkstošus eiro sezonā. LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss skaidro, ka piesaistīt privātos atbalstītājus jauniešu sportam ir sarežģīti. Izmaksu slogu mazināšanu sporta skolām LBS nesaskata kā savu uzdevumu, jo lielākā daļa sporta skolu darbojoties bez virzības uz augstiem sportiskajiem sasniegumiem.
"Diemžēl viss jaunatnes sports ir pārtapis par sociālu projektu. Izņemot kādus 20%–30%, kas iet uz ekselenci. Tā ir tā realitāte," pauž Cipruss.
"Es teikšu tā: 20% treneru strādā atbildīgi. Pēc sistēmas, par visiem bērniem – attīsta katru bērnu. Katrs bērns ir svarīgs sporta skolā. Daudzi treneri spiež uz diviem līderiem, un pārējie bērniņi skraida krosiņu treniņā. Pa tukšo, principā nekas nenotiek. Bet tas atrofē to kopējo basketbola izpratni," uzskata LBS Treneru komisijas vadītājs Agris Galvanovskis.
LBS mērķis ir izveidot basketbola ekselences centru jeb internātu talantīgākajiem, kas varētu bāzēties Rīgā topošajā sporta spēļu hallē. Cipruss aprēķinājis, ka ekselences centra uzturēšana varētu izmaksāt vismaz 750 tūkstošus eiro gadā, un pamatā šis finansējums būtu jāpiesaista no valsts budžeta.
Basketbola aģents Artūrs Šēnhofs ilgu laiku ir darbojies jaunatnes basketbolā, vadījis arī basketbola skolu. Viņš neuzskata, ka jaunatnes basketbola izaugsmi kavētu naudas trūkums sporta skolām.
"Es būšu nepopulārs, bet man ir tieši otrāda sajūta – ka basketbols dzīvo sociālismā, salīdzinot ar citiem sporta veidiem, un ir ļoti lēts vecākiem. Vai kas jāmaina? Es domāju, ka ideālajā pasaulē būtu superīgi atrast sponsorus, bet jaunatnes basketbolam – tā vakuumā – tas galīgi nav vieglākais uzdevums, bet tā, manuprāt, nav baigā problēmu tēma," uzskata basketbola aģents, "Rīgas Zeļļu" ģenerālmenedžeris Šēnhofs.
Sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps uzskata, ka sponsoru piesaiste Jaunatnes basketbola līgai nav tas sarežģītākais uzdevums. Taču ārkārtīgi sarežģīti būtu piesaistīt ļoti apjomīgas naudas summas – daudzu desmitu vai pat simtu tūkstošu eiro apmērā.
"Varam būvēt ilūziju pilis, ka tas ir iespējams, bet – tas ir iespējams tikai mecenātisma veidā.
Kad kāds atnāk un pasaka: es gribu to darīt nākotnes vārdā un man nav žēl!" neslēpj Zeps, piebilstot: "Būtībā Latvijas Basketbola savienībai ir jāveic funkcija, kas ir basketbola popularizācija valstī. Ar visiem no tā izrietošajiem aspektiem. Kas ir viens katls, kurā iekšā jādabū maksimāli daudz naudas, un tad arī pareizi tā nauda ir jāiztērē, lai sistēma pati sevi atražotu un turpinātu ilgtspējīgi dzīvot."
LBS izdevumi 2022. gadā bija 5,7 miljoni eiro. Latvijas Jaunatnes basketbola līgai novirzīti 198 tūkstoši (197 996) eiro, kas ir 3,4% no visiem izdevumiem. Cipruss gan norāda, ka arī jaunatnes izlašu uzturēšana ir pieskaitāma jaunatnes basketbola tēriņiem. Tām 2022. gadā tērēti 287 tūkstoši (287 535) eiro. Saskaitot abas pozīcijas kopā, sanāk 485 tūkstoši (485 531) eiro, kas ir 8,5% visu LBS izdevumu.
