Žūrijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš raksturoja Freidenfeldu kā izcilu piemēru sporta sabiedrībai un iedvesmojošu paraugu ikvienam. Riekstiņš uzteica treneri par mērķtiecību un konsekventu pieeju sporta veida attīstībai, kas rezultējās augstos sasniegumos.
Vairākkārtējais Latvijas čempions un sporta meistars brīvajā cīņā Freidenfelds ir devis nozīmīgu ieguldījumu cīņas sporta attīstībā. Viņš 1995. gadā Rīgā nodibināja Freidenfelda Latvijas Brīvā cīņas sporta klubu-internātu, uz kuru aicināja jaunos sportistus no visas Latvijas. Sporta klubs ātri kļuva par vadošo cīņas organizāciju Latvijā un sasniedza labus rezultātus. Trenerim ieguldot savus personīgos līdzekļus, 2018. gadā tika uzcelts un nodots ekspluatācijā jauns sporta internāts ar istabiņām, ēdnīcu, saunu un modernu cīņas sporta zāli. Daudzi kluba sportisti ir pārstāvējuši Latviju Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī visi internāta audzēkņi ir ieguvuši augstāko izglītību.
Sporta klubs pastāvīgi organizē Rīgā starptautisku turnīru junioriem, kas Latvijā vienīgais ir iekļauts pasaules cīņas sporta jumtorganizācijas "United World Wrestling" sacensību kalendārā.
Par Freidenfelda sasniegumiem trenera arodā runā viņa audzēkņu panākumi – Laura Skujiņa 2004. gadā uzvarēja Eiropas čempionātā kadetēm un 2005. gadā – juniorēm, bet 2014. gadā viņa pasaules čempionātā tika pie bronzas. Armands Zvirbulis 2007. gadā kļuva par Eiropas čempionu junioriem, savukārt 2014. gadā viņš pasaules čempionātā ieņēma 5. vietu un nopelnīja ceļazīmi uz Londonas olimpiskajām spēlēm, kur izcīnīja 9. vietu.
Par ieguldīto darbu, mērķtiecību un personisko attieksmi, nodrošinot Latvijas komandas dalību Londonas olimpiskajās spēlēs un nesot Latvijas vārdu pasaulē, Freidenfeldam 2012. gadā pasniedza Saeimas pateicības rakstu, bet 2018. gadā par nozīmīgu ieguldījumu cīņas sporta attīstībā viņš saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu. Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts labā Freidenfeldu 2013. gadā apbalvoja ar Atzinības krusta 1. pakāpes Zelta goda zīmi, bet 2019. gadā viņš tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
Freidenfelds pēc Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta (LVFKI) absolvēšanas strādāja LVFKI par vecāko pasniedzēju smagatlētikas katedrā. 1980. gadā Freidenfelds sāka strādāt par treneri sporta biedrībā “Vārpa”, vēlāk kļuva par Latvijas izlases vecāko treneri, sagatavojot daudzus augstas klases cīkstoņus un cīkstones, piemēram, Igoru Samušonoku, kurš deviņdesmitajos gados uzvarēja pasaules un Eiropas junioru čempionātos, bet 1999. gadā Eiropas čempionātā ieguva sudraba godalgu.
Trīs zvaigžņu balvas žūrijas komisijas sēdē arī apstiprināja tautas balsojuma rezultātus 11 nominācijās. Balvu ieguvējus 11 nominācijās 50% apmērā nosaka tautas balsojums, bet atlikušos 50% veido sportistu (25%) un sporta žurnālistu (25%) viedoklis. Uzvarētājus nosauks 8. janvārī balvu pasniegšanas ceremonijā, kad kļūs zināms uzvarētājs arī labākā sporta skolotāja nominācijā, kur balvas ieguvēju konkursā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.
