"Planētai sasilstot, mainās arī ūdens daudzums atmosfērā. Siltā gaisā ir vairāk ūdens. Gandrīz visur okeāni ir siltāki, tāpēc palielinās iztvaikošana un ūdens tvaiku daudzums. Tvaiki kondensējas mākoņos, un lietus šādā gadījumā var būt intensīvāks," skaidroja ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) pārstāvis Gevins Šmits.
Zinātnieki aprēķinājuši, ka,
vidējai gaisa temperatūrai palielinoties par vienu grādu, atmosfērā nonāk par 7% vairāk ūdens tvaiku. Diemžēl tas nerada papildu nokrišņus reģionos, kas cieš no sausuma, bet intensīvākas lietusgāzes.
To skaidri parāda pašreizējie plūdi visās pasaules daļās.
Pirmdien pēc spēcīgas lietusgāzes nācās slēgt Indijas galvaspilsētas Ņūdeli skolas, bet citviet valstī stihija prasījusi trīs cilvēku dzīvības.
Savukārt Japānas dienvidrietumos plūdu un dubļu nogruvumu dēļ gājuši bojā divi cilvēki un vēl vismaz seši pazuduši bez vēsts.
Tikmēr Amerikas Savienoto Valstu Ņujorkas štatā pēdējos 12 gados lielāko plūdu dēļ sabojāts tilts, kas ved uz Vestpointas militāro akadēmiju, bet Vermontas štatā šī iemesla dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis.
