Ar vidējo gaisa temperatūru +3,4 grādi, kas ir 4,7 grādus virs ilggadīgās normas, 2014. gada marts ilggadīgajā gada datu rindā ir trešais siltākais, bet 21. gadsimtā – otrais siltākais pavasara pirmais mēnesis.
Vēl siltāks bija tikai 2007. gads ar vidējo temperatūra +4,4 grādi, ka arī 1990. gada marts.
Vissaltākais marts zināmajā vēsturē ir bijis 1942. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija -9,8 grādi.
2014. gada marta nokrišņu daudzums - 47,4 milimetri jeb 137 procenti no ilggadīgās normas. LĪdz ar to šis marts bijis 14. nokrišņiem bagātākais vēsturē.
Ar nokrišņiem visbagātākais ir bijis 2008. gada marts, tā nokrišņu daudzums bija 68,1 milimetri, kas gandrīz divreiz pārsniedz normu. Turpretī 1942. gada marts ilggadīgajā novērojumu vēsturē ir bijis ne tikai visaukstākais, bet arī vissausākais, tajā nokrišņu daudzums Latvijā bija tikai 4,8 milimetri.
2014. gada marta lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas. Divpadsmit mēneša dienās kopā tika uzstādīti 52 jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā gaisa temperatūras rekordi, bet 10. un 23. marts bija līdz šim vissiltākie visā Latvijā kopumā. 23. marta visaugstākā maksimālā gaisa temperatūra +18,5 grādi (Krāslavas novada Piedrūjā) bija arī visaugstākā gaisa temperatūra Latvijā visā aizvadītajā mēnesī.
Līdz normai un arī nedaudz zem tās gaisa temperatūra noslīdēja 16.-18. un 31. martā. 18. martā vietām Austrumlatvijā temperatūras stabiņš saruka arī zem -10 grādiem, viszemāko mēnesī gaisa temperatūru sasniedzot Rēzeknē: -11,1 grāds.
Mēneša gaitā 96 procenti no visa nokrišņu daudzuma izkrita divpadsmit dienās - no 15. līdz 26. martam. Četrās no tām – 15., 20., 23. un 25. martā - diennaktī izkritušais nokrišņu daudzums vietām pārsniedza visas atbilstošās dekādes nokrišņu normu.
Nokrišņu perioda sākums sakrita ar gaisa temperatūras pazemināšanos, kā rezultātā 15.-16. martā Latvijas lielākajā daļā izveidojās sniega sega, kas vislielāko biezumu sasniedza 20. martā Siguldā – 18 centimetrus. Tomēr arī šīs sniega segas mūžs bija īss – temperatūrai paaugstinoties, tā jau 21. martā izkusa.
Šomēnes vēja vidējais ātrums – 3,3 metri sekundē (m/s) - bija tuvs normai. Aktīvie cikloni, kas mēneša vidusdaļā atnesa Latvijai nokrišņus, izraisīja arī šogad līdz šim visstiprāko vēju. 15. martā tas stipri pūta visā Latvijā, brāzmās vislielāko ātrumu sasniedzot Baltijas jūras piekrastē - 30 m/s, Kurzemes iekšzemes rajonos līdz 29 m/s, Austrumlatvijā 14-19 m/s. Kurzemē vēja brāzmas plosījās vēl arī nākamajās dienās, brāzmās 16. martā sasniedzot 20, bet 17. martā - 24 m/s. Divas vētrainas dienas bija arī mēneša trešās dekādes sākumā - 21. martā vēja brāzmas Kurzemē sasniedza 18-22, pārējā teritorijā 15-18 m/s, 25. martā piekrastes rajonos un arī Kurzemes vidienē - 18-20 m/s.
