Pavasara ekvinokcijā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Šajā laikā dienas un nakts garums ir aptuveni vienāds.
Līdz ar astronomisko pavasari dienas kļūst garākas par naktīm. Saule jeb Saules centrs šķērso debess ekvatoru un pāriet no debess dienvidu uz debess ziemeļu puslodi. Zemes ziemeļu puslodē dienas kļūst arvien garākas, proti, iestājas pavasaris, bet Zemes dienvidu puslodē dienas kļūst arvien īsākas un iestājas rudens.
Pērn 18.marts bija pirmā diennakts, kad dienas ilgums pārsniedza 12 stundas un bija divas minūtes garāka par nakti, bet astronomiskais pavasaris iestājās 20.martā.
Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām astronomiskā pavasara iestāšanos atzīmē kā Lielo dienu jeb Lieldienas.
Jau ziņots, ka meteoroloģiskais pavasaris Latvijā iestājās 18.-19.februārī, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pakāpās virs nulles. Tas notika aptuveni mēnesi agrāk par ilggadējo vidējo datumu, bet vēlāk nekā pagājušajā gadā - 2014.gadā jau no 7.februāra diennakts vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija augstāka par nulli. Turpretī 2013.gadā meteoroloģiskais pavasaris sākās tikai 10.aprīlī.
Meteoroloģiskais pavasaris, kad diennakts vidējā temperatūra ir virs 0 grādiem, Latvijā šogad jau ir labu laiku. Jo īpaši pavasari var just pēdējo nedēļu laikā, jo, spīdot saulei, gaiss iesilst pat līdz plus 14, plus 15 grādiem. Tomēr šajā nedēļas nogalē gaidāms vairāk agram pavasarim raksturīgs laiks - būs cīruļputenis un sals.
Naktī uz 29.martu sāksies vasaras laiks - pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu.
