Applūduši vairāki ceļi, daudzviet arī upju palienes; ūdens līmenis vēl kāpj

Lietavu dēļ applūduši vairāki ceļi un tikpat kā visās Latvijas upēs turpinās ūdens līmeņa kāpums, un atsevišķos upju posmos tas pēdējās dienās paaugstinājies par aptuveni diviem metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un ''Latvijas Valsts ceļu'' informācija.

Patlaban pie Limbažiem ir pārplūdusi Lūdiņupe, un tādēļ ir slēgts vietējā autoceļa Pāle-Pociems (V146) posms no pagrieziena uz Āsteri līdz ceļam Limbaži-Aloja (P13).

Applūdis un slēgts arī autoceļa Sīļi-Igaunijas robeža (V176) posms pie Raudavas upes.

Savukārt pie Cēsīm applūdis un slēgts autoceļa Dauguļi-Rozula (V195) posms no Zaķīšiem līdz Pīpeņiem.

Tāpat Cēsu novadā applūdis vietējās nozīmes ceļš Unguri-Lielstraupe (V280) tā 3,5. kilometrā. Šis posms ir ierobežots ar vadstatņiem. un tajā ir samazināts maksimālais braukšanas ātrumus līdz 50 kilometriem stundā.

"Latvijas Valsts ceļu" pārstāvji atzīmēja, ka atbilstoši meteorologu prognozēm arī turpmākajās dienās gaidāms lietus, kas nozīmē, ka grants ceļu stāvoklis turpinās pasliktināties.

Ilgstoša lietus laikā grants ceļi pārmitrinās, zaudē nestspēju un uz tiem intensīvāk veidojas bedres, ceļi kļūst grūti izbraucami. Tieši lietus un mitrums apgrūtina autoceļu uzturēšanu, jo slapjā laikā greiderēšana ir mazāk efektīva un bedres ātri vien veidojas atkārtoti.

"Latvijas Valsts ceļu" reģionālo nodaļu speciālisti seko līdzi autoceļu stāvoklim un gadījumos, kad ceļa virsma ir pārmitrinājusies, ceļš zaudējis nestspēju un ar smago transportu var tikt neatgriezeniski sabojāts, uz autoceļiem tiek ieviesti masas ierobežojumi - liegums pārvietoties transportam, kas ir smagāks par 10 tonnām. Aizliegums paliek spēkā līdz brīdim, kad ceļš ir apžuvis un to var kvalitatīvi sakārtot.

Patlaban masas ierobežojumi saistībā ar rudens šķīdoni ir ieviesti 12 valsts autoceļu posmos dažādos valsts reģionos.

Lielākais ūdens līmeņa kāpums bijis mazajās un vidējās upēs Kurzemē un Vidzemē, kā arī Latgales ziemeļos. Dažviet applūst upju palienes, plašākā applūšana ir Aiviekstes baseinā, tomēr tās ir bieži applūstošas pļavas, tāpēc tie nav uzskatāmi par būtiskiem plūdiem.

Sevišķi augstu pakāpies ūdens līmenis Amatā - līdz 1,74 metriem virs stacijas nulles atzīmes, kas ir augstākais līmenis pēdējo trīs gadu laikā.

Spēkā arī LVĢMC brīdinājums par palieņu un zemāko vietu applūšanu.


Kopš mēneša sākuma visvairāk lijis Mērsragā un Ainažos, kur nokrišņu daudzums pārsniedzis 75 milimetrus. Vietām Ziemeļkurzemē, Vidzemē un Latgales ziemeļos novembra pirmajās dienās jau nolijusi visa mēneša norma, mazāk lijis Zemgalē un Latgales dienvidos, kur nokrišņu daudzums 25-35 litri uz kvadrātmetru.

Pēdējā diennaktī Amatā pie Melturiem ūdens līmenis pakāpās līdz 1,74 metriem - augstākajai atzīmei kopš 2016. gada novembra. Ūdens līmenis Amatā sācis lēnām pazemināties.

Mazajās upēs ūdens līmeņa kāpums apstāsies šodien, bet lielajās upēs līmenis lēni turpinās kāpt. Lielu plūdu draudu nav, bet turpmākajās dienās ūdens turpinās krāties uz laukiem, dārziem un pļavās. Zemes ceļi daudzviet grūti izbraucami.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Laika ziņas
Laika ziņas
Jaunākie
Interesanti