LVĢMC jau vairākus gadus pakāpeniski uzlabo brīdināšanas sistēmu, ik pa laikam ieviešot jaunumus un veicot korekcijas.
Piemēram, iepriekšējos gados, pētot karstuma ietekmi uz cilvēku veselību, analizējot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta datus par izsaukumiem karstuma dēļ, vairākkārt mainīti temperatūras robežlielumi, kuros izplata brīdinājumus.
Cilvēks svarīgāks par skaitli
Šoreiz brīdinājumu sistēma piedzīvojusi lielākas pārmaiņas, skaidroja LVĢMC sinoptiķe Valērija Kosteviča. Speciālisti analizēja datus no vairākām tautsaimniecības nozarēm, lai saprastu, kādos laikapstākļos sākas pirmās problēmas: parādās postījumi, cieš cilvēki, un kādos apstākļos postījumi kļūst plaši un ļoti bīstami. Tādējādi nosakot ne tikai apstākļus, kādos brīdinājumu izplatīt, bet arī brīdinājuma līmeņa pakāpi: dzelteno, oranžo vai visaugstākās bīstamības pakāpes – sarkano.
Brīdinājuma līmeni nosaka ne tikai gaidāmās laika parādības bīstamība, bet arī tas, cik liela iespējamība, ka stihija vispār notiks. Laika prognozes joprojām nav un vēl ilgi nebūs simtprocentīgas. Īpaši tas attiecas uz lokālām parādībām, piemēram, pērkona negaisiem, kas ir sevišķi grūti prognozējami.
Secināts, ka būtisku lomu spēlē ne tikai paši laikapstākļi, bet arī citi vides apstākļi un sabiedriskās norises. Piemēram, ja oktobrī, kad vairums automašīnu nav aprīkotas ar ziemas riepām un cilvēki ir piemirsuši, kā droši vadīt automašīnu ziemas apstākļos, tiek prognozēta dažu centimetru pirmās sniega kārtas izveidošanās, īpaši, ja tas notiek darbadienas rītā, kad satiksme ir intensīva, sinoptiķi izplatīs brīdinājumu.
Ja tāds pats sniega daudzums, daži centimetri, tiek prognozēts februārī, skaidrs, ka brīdināt nav nepieciešams, jo autovadītāji ar ziemas braukšanas apstākļiem ir apraduši, auto ir ziemas riepas, bīstamība ir daudz mazāka.
Līdzīgi ar citām laika parādībām dažādos gadalaikos. Piemēram, rudens vētras rada daudz lielākus postījumus, ja uznāk, kad koki vēl nav nometuši lapas. Tādās situācijās var tikt izplatīts augstāka līmeņa brīdinājums pat tad, ja prognozēts vējš, kas vēlāk rudenī un ziemā lielus postījumus nenodarītu.
Brīdinājumu sarakstam pievienojas jaunas laika parādības
LVĢMC brīdinājumu sistēmai pievienojuši jaunas laika parādības, par ko iepriekš nebrīdināja.
Turpmāk brīdinās par bargām salnām. Protams, ne par katru pavasara salnu izplatīs brīdinājumu. Tāds tiks sagatavots,
ja aktīvās veģetācijas periods jau sācies, diennakts vidējā temperatūra jau stabili ir 10 grādu un vairāk, augu attīstība notiek pilnā sparā, taču gaidāma temperatūras pazemināšanās zem nulles.
Turklāt sinoptiķi vērtēs gan to, cik zemu noslīdēs temperatūra, gan to, cik ilga salna prognozēta. Maijā un jūnijā, kad naktis ir īsas, salna bieži uznāk tikai īsu brīdi pirms saullēkta un lielus postījumus nenodara, taču, ja tā ilgst vairākas stundas, postījumi var būt lieli.
Tāpat turpmāk brīdinās par paaugstinātu ultravioleto starojumu, kas rada risku ātri gūt saules apdegumu. Arī šajā gadījumā vērā tiks ņemta ne tikai ultravioletā starojuma intensitāte, bet arī mēnesis. Maijā un jūnijā, kad pēc ziemas vēl neesam raduši pie augstas ultravioletās radiācijas, apdegumus gūstam ātrāk nekā jūlijā un augustā.
Turpmāk tiks brīdināts arī par gaidāmu ilgstošu sausumu, kā arī lietavu izraisītiem plūdiem. Līdz šim par plūdiem oficiālus brīdinājumus izplatīja hidrologi, un lielākoties tas bijis saistībā ar pavasara paliem un ledus, vižņu sastrēgumu radītiem plūdiem. Arī vētru laikā jūras piekrastē un upju grīvās tika prognozēta ūdenslīmeņa celšanās un izplatīti brīdinājumi, bet lietavu dēļ radušies plūdi atsevišķi netika izšķirti.
Pēdējos gados tādi plūdi, ko rada ilgstošs vai stiprs lietus, ir bijuši vairākkārt. Arī šajā gadījumā brīdinājuma galvenais kritērijs nav konkrēts nokrišņu daudzums, bet arī tobrīd valdošie vides apstākļi.
Vēsturiskie dati rāda, ka aukstajā gada daļā, kad zeme bieži ir sasalusi, atkušņos tās virspuse ir pārmirkusi un iztvaikojums ir mazs, lietavu plūdi sākas ātrāk un nolīstot mazākam lietus daudzumam nekā siltajos mēnešos.
Visam pamatā mūsu piedzīvotais un dati
Līdz šim no cilvēkiem bieži sanācis dzirdēt komentārus par sinoptiķu brīdinājumiem – vai tad par to ir jābrīdina, tas taču normāls laiks, tā vienmēr ir bijis!
Taisnība, vairumā situāciju brīdinājumi tiek izplatīti par laikapstākļiem, kādi Latvijā piedzīvoti jau kopš senseniem laikiem, bet tas nenozīmē, ka tie nav bīstami, un tas nenozīmē, ka visi tiem ir gatavi. Cilvēku un infrastruktūras negatavību, kas rezultējas ar postījumiem, cietušiem vai sliktākajā gadījumā bojā gājušiem cilvēkiem, apliecina statistika. LVĢMC vairāku nozaru organizācijām un uzņēmumiem lūdz datus par postījumiem, negadījumiem, cietušajiem un bojā gājušajiem laikapstākļu dēļ. Vairāku gadu garumā vāktā statistika tika salīdzināta ar meteoroloģiskajiem datiem, un secināts, kādos apstākļos sākas problēmas. Dati tika ņemti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas, AS "Sadales tīkls", AS "Latvijas Valsts meži" un vairākām pašvaldībām.
LVĢMC arī secinājis, ka līdzīgi stihiju ietekme un radīto postījumu lielums atkarīgs no tā, kurā Latvijas daļā tā plosās. Piekrastes iedzīvotāji, infrastruktūra un pat koki ir raduši pie stiprāka vēja nekā iekšzemē. Tāpēc viena stipruma vēja brāzmas iekšzemē nodara vairāk posta nekā piekrastē. Arī tas tiks ņemts vērā, vērtējot brīdinājuma izplatīšanu.
Aktuālie brīdinājumi pieejami LVĢMC vietnē bridinajumi.meteo.lv. Izstrādes stadijā ir arī lietotne viedtālruņiem, lai cilvēki brīdinājumus varētu saņemt bez kavēšanās.
