Daļā Latvijas stiprs negaiss un milzu krusa

ĪSUMĀ:

• Pirmdien daļā Latvijas plosās spēcīgs negaiss ar lietusgāzēm un lielgraudu krusu.
• Sākotnēji sarkanais brīdinājums izsludināts Latvijas rietumu un centrālajā daļā, vēlāk – arī austrumu daļā.
• Tērvetē negaisa laikā vīrietim uzkritis koks.
• VUGD līdz plkst. 18 saņēma vairāk nekā 300 izsaukumu par vētras postījumiem.
• Būtiski postījumi fiksēti Dobeles novadā, kur lūzuši koki, automašīnām un arī ēkām krusa izsitusi stiklus.
• AS "Sadales tīkls" aicina būt uzmanīgiem elektrolīniju tuvumā.
• Laikapstākļu dēļ ietekmēta vilcienu satiksme.
• Zemnieks par situāciju Dobeles pusē: Situācija ir ļoti, ļoti dramatiska. Tā ir katastrofa.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sākotnēji informēja, ka, negaisa mākoņiem sasniedzot Latviju, valsts rietumu un centrālajos rajonos gaidāmas ekstremāli stipras lietusgāzes ar nokrišņu daudzumu virs 30 milimetriem, krasām vēja brāzmām, kas sasniegs ātrumu līdz 30 metriem sekundē, un lielu krusu.

Izplatīts arī sarkanais brīdinājums par to, ka pēcpusdienā un vakarā centrālajos un austrumu rajonos gaidāmas ekstremāli stipras pērkona lietusgāzes ar nokrišņu daudzumu virs 30 milimetriem, krasām vēja brāzmām līdz 30 metriem sekundē un arī ļoti lielu krusu. Negaiss turpināsies arī naktī.

Tāpat ir iespējami plaši un ļoti spēcīgi pērkona negaisi ar bīstamu zibeņošanu, krusu un postošām vēja brāzmām, kā arī intensīvām lietusgāzēm, kas izraisa strauju ūdens līmeņa celšanos un teritorijas applūšanu. Gaidāmi transporta kustības un elektroapgādes traucējumi, ļoti nozīmīgi ikdienas gaitu traucējumi, jāizvairās doties ārā vai pārvietoties, ja vien tas nav kritiski nepieciešams.

Vietām lielgraudu krusa, iespējami virpuļviesuļi

Tikmēr Dobeles pusē negaisa laikā fiksētas 33 metru sekundē lielas vēja brāzmas. Tas ir viens no lielākajiem vēja ātrumiem, kāds pēdējās desmitgadēs negaisa laikā Latvijā fiksēts.

Tāpat Dobeles novada Naudītē birusi lielgraudu krusa.

Dobeles novada Bukaišos vētra nodarījusi postījumus kādā saimniecībā.

Indrānu ciemā netālu no Tērvetes redzamais nedaudz līdzinās ainai no šausmu filmas – uz ceļa nolūzuši koki, mājām izsisti logi, jumtos caurumi. Vietējie darba dienas vidū iespēju robežās mēģina labot saviem mājokļiem izdarītos postījumus. Smagi cietušas arī vairākas automašīnas.

Vētras epicentrā nokļuvusi arī Dobeles novada "Dadzīšu" māja. Piekļūt tai teju neiespējami – uz iebraucamā ceļa sagāzušies vairāki koki. Viens no kokiem – liela priede – nokritusi vien pāris metrus no pašas mājas. Māju un tās iemītniekus paglābis vēja virziens. Krusa pamatīgi iedragājusi ēkas jumtu.

Kopējo postījumu apmēru Dobeles novadā vēl tikai aplēš. Novada vadība apseko teritorijas un piefiksē stihijas izdarītos postījumus.

Pirmdien, galvenokārt pēcpusdienā un vakarā, Latvijā gaidāmi negaisa mākoņi, kas vietām atnesīs lielgraudu krusu, vētru un stipras lietusgāzes, prognozē sinoptiķi. Iespējami arī virpuļviesuļi jeb tornādo.

Lauzti koki un kavējas vilcieni

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) negaisa pirmās stundas laikā saņēmis vairāk nekā 40 izsaukumu uz spēcīgā negaisa postījumu likvidēšanas darbiem Dobeles, Tukuma un Jelgavas novados. Savukārt četru stundu laikā saņemti 200 izsaukumi.

Līdz plkst. 18 VUGD saņēmis vairāk nekā 300 izsaukumus. Visvairāk izsaukumi saņemti Rīgā un Latgalē.

Sākotnēji izsaukumi tika saņemti uz Dobeles un Tukuma novadiem, tad ap pulksten 15–16 no Rīgas un tai tuvākajiem novadiem. Savukārt vēlāk izsaukumi sāka ienākt no Latgales – no Augšdaugavas novada, Daugavpils, Preiļiem.

Cilvēki ziņo par vēja lauztiem kokiem, koku dēļ bloķētiem ceļiem. Īpaši Dobeles novadā daudz izsaukumu par norautajiem jumtiem un to konstrukcijām. Cietušas arī automašīnas, uz kurām krituši koki.

Uz izsaukumiem Dobeles novadā reaģēja arī apkārtējo novadu ugunsdzēsēji glābēji, iesaistīti arī ugunsdzēsēji glābēji, kas atrodas no dienesta pienākumu izpildes brīvajā laikā. VUGD aicināja iedzīvotājus uzlādēt mobilos telefonus, automašīnas novietot tālāk no kokiem un negaisa laikā nedoties ārpus mājas

Kroņaucē vēja brāzmās nolauzti koki.

Uzņēmumā "Sadales tīkls" stāstīja, ka pirmdien bijuši vairāk nekā 24 tūkstoši pārrāvumi elektrotīklā.

Spēcīgā pērkona negaisa ietekmē arī otrdienas rītā elektroapgāde vēl traucēta 7800 "Sadales tīkla" klientu. Visplašāk skarts Madonas, Dobeles, Cēsu, Preiļu un Ropažu novads.

Laikapstākļu dēļ iespējami pasažieru vilcienu kustības kavējumi:

• Dzelzceļa posmā Olaine–Jelgava–Olaine ir atcelti reisi pl.14.35 no Rīgas un pl.15.35 no Jelgavas.
• Arī Rīga–Carnikava posmā atcelti reisi pl.14.37 no Rīgas un 15.48 no Carnikavas. 
• Vilciens Rīga–Lielvārde (atiešanas laiks 13.38) stāv pirms Jaunogres pieturas, paredzamais kavējums 50 minūtes.
• Vilciens Rīga–Skulte (atiešanas laiks14.07) brauc ar 35 min. kavēšanos.

Spēcīgais negaiss pārsteidzis arī cilvēkus, kas novāca ražu.

Tērvetē cietis cilvēks un slēgts dabas parks

Tikmēr Tērvetē negaisa laikā vīrietim uzkritis koks un viņš nogādāts medicīnas iestādē.

Informācija par šo negadījumu saņemta plkst.13.55, kad, veicot remontdarbus, 1988. gadā dzimušam vīrietim virsū uzkritis koks, ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes informāciju.

Arī Tērvetē dabas parks postījumu dēļ uz laiku slēgts. Nodarīti būtiski postījumi tūrisma infrastruktūrai un mežaudzēm, pastaigu takas apmeklētājiem šobrīd nav drošas. Parkā prognozēja, ka to apmeklētājiem atkal atvērt varētu nedēļas nogalē.

Savukārt Jaunpils pilij stihijas ietekmē izsisti logi. Šodien un rīt pils un pils krogs būs slēgti. Brīvprātīgie tiek aicināti palīdzēt pili sakārtot. Pieteikties iespējams, zvanot uz tālruni 27021781.

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" aicina par vējā kritušajiem kokiem un ceļu izskalojumiem ziņot, zvanot uz diennakts bezmaksas tālruni 80005555.

Laika ziņas

Zemnieks: Tā ir katastrofa

Latvijas Radio sazinājās ar biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvi Valteru Zelču, kas kūla labību un piedzīvoja vētru: "Vēl kombainā atrados uz lauka un redzēju, ka debesis ir galīgi melnas, tālumā līst, un tad bija pirmā doma ātri tikt nost no lauka malā, vismaz lauku malā nobraukt, lai pēc lietus un pēc vētras to tehniku var dabūt nost. Bet nu tas atnāca.

Faktiski sajūta bija tāda, ka atrastos jūras dibenā, jo lietus bija no visām pusēm, vējš nenormāls.

Visu lielo kombainu ar pilnu bunkuru, tas ir vairāki desmiti tonnu kopā, vējš mētāja no vienas puses uz otru. Tad, kad likās, ka pierimās, atver durvis un sekundes laikā viss slapjš. No lietus noturēties nevar. Kopumā situācija ir katastrofāla.

Tur, kur ir it īpaši krusas postījumi, tur mēs redzam – ir pilnībā sadauzīta tehnika, lauki.

Tur vairs nav runas par to, vai vispār kaut ko dabūsim, pilnīgi sadauzīti, izkulti uz zemes, mētājas tur viss tādā putrā samalts, mājām norauti jumti, izsisti logi, norauts apmetums. Ir arī ziņas par nosistiem mājdzīvniekiem krusas laikā. Situācija ir ļoti, ļoti dramatiska. Tā ir katastrofa."

Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") uzdevis ministrijas speciālistiem un atbildīgajām iestādēm operatīvi apzināt situāciju un postījumu apjomus lauksaimniecībā gan Zemgalē, gan citviet Latvijā. Pēc tam varētu lemt par vēršanos Ministru kabinetā pēc atbalsta cietušajām saimniecībām. 

Arī Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas sanāksmes medijiem pauda, ka pēc vētras beigām valdībā izvērtēs postījumu apmēru un pēc vajadzības iesaistīsies palīdzēt.

Viņš arī komentēja, ka klimata izmaiņas sekas sākam izjust arī mēs. Par situāciju viņš ir kontaktā ar Iekšlietu, Zemkopības un par reģionu attīstību atbildīgo ministriju, valsts dienesti ir gatavi vajadzības gadījumā iesaistīties un palīdzēt.

Premjers arī aicināja iedzīvotājus uzticēties dienestu norādījumiem un vētras laikā palikt iekštelpās.

Negaiss galvaspilsētā

Rīgu arī sasniedza pērkona negaiss, taču ne tik spēcīgs, kādu to piedzīvoja Dobeles novadā. Pārsvarā izsaukumi ir par nolauztiem kokiem un pārrautiem elektrības vadiem.

Pēc spēcīgās lietusgāzes Rīgā sākta ūdens peļķu atsūknēšana vietās, kur tās apgrūtina transportlīdzekļu satiksmi. Hidrodinamiskās mašīnas strādā pilsētas centra ielās, Bolderājā, Čiekurkalnā, kā arī Teikā. Tehnika nosūknē uz brauktuves sakrājušos lietus ūdeni, savukārt ielu uzturēšanas speciālisti pārbauda, vai nav nosprostotas kanalizācijas akas. Kopumā darbu veic astoņas lietus ūdens atsūknēšanas specializētās mašīnas, informēja Rīgas domes Satiksmes departaments.

Vienlaikus speciālisti turpina novērtēt un pārbaudīt Rīgas ielas un tiltus, lai pēc nepieciešamības norīkotu tehnikas vienības uz vietām, kur vajadzētu atbrīvot brauktuves no lietus ūdens. Tāpat ielu un tiltu uzturēšanas uzņēmumiem uzdots pastiprināti pievērst uzmanību lietus ūdens uztvērējakām un nepieciešamības gadījumā tās attīrīt.