Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Arti Velšu

Rīta Panorāma

Intervija ar finanšu ministru Andri Vilku

Intervija ar Raimondu Vazdiku

Vazdika: Ķempe bija ārkārtīgi traka sieviete

„Mirdza Ķempe šķiet ārkārtīgi traka sieviete, kura spējusi savienot nesavienojamo - bijusi lojāla padomju varai, bet tikai tik daudz, lai varētu dzīvot tā, kā viņa grib,” par pretrunīgi vērtēto Padomju Savienības laika dzejnieci, bet nenoliedzami spilgto un neordināro personību teic aktrise Raimonda Vazdika. Viņa atveido galveno lomu nupat pirmizrādi piedzīvojušajā iestudējumā „Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība”, kas stāsta par dzejnieces mīlas dzīvi.

Izrādes pamatā ir Viļņa Vēja luga „Īsie zibsnīgie mirkļi”, kas jau pirms diviem gadiem uzvesta Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē kā režisora Ģirta Šoļa diplomdarbs, izpelnījusies skatītāju simpātijas un tika nominēta vairākām „Spēlmaņu nakts" balvām. Atjaunotajā iestudējumā piedalās cits aktieru ansamblis, tai skaitā pats režisors Šolis, savukārt Ķempes mīļotā, par dzejnieci 25 gadus jaunākā Linarda Naikovska, loma uzticēta Andrim Bulim.

„Izrādē apskatām Mirdzas Ķempes pēdējo dzīves posmu, kad viņa bija precējusies ar 25 gadus jaunāko Linardu, par kuru laikabiedri spēja atrast visai maz glaimojošu vārdu, jo šķita, ka viņš izmanto dzejnieci. Bet tā bija viņas pēdējā lielā mīlestība,” izrādi ieskicē Vazdika.

Aktrise Ķempi salīdzina ar vairākiem citiem Padomju Savienības laika līdzgaitniekiem - arī Jānis Sudrabkalns, Vilis Lācis un Aleksandrs Čaks rakstījuši pantiņus par padomju dzimteni, bet tai pašā laikā laulājās katoļu baznīcā, nodarbojās ar misticismu, un šādu komformistu tai laikā esot bijis daudz, kas vienkārši darīja zināmas lietas, lai citādi varētu dzīvot tā, kā paši vēlas.

Daudzas liecības par Mirdzas Ķempes dzīvi aktrise Raimonda Vazdika sauc par dīvainām, tomēr piebilst – viņa dzejnieci ļoti labi saprot.

„Viņas mīlestības dzeja ir tā būtiskākā un nozīmīgākā. Mēs piedodam Čakam viņa padomju dzeju, jo mīlam dziesmas „Miglā asaro logs” un „Liepas satumst” - pieveram acis un skatāmies uz to, ko gribam skatīt,” teic Vazdika, uzsverot, „,man ļoti žēl, ka Mirdza Ķempe šobrīd ir izņemta no skolu programmām, bet, manuprāt, vajag mācīt par šiem kultūras darbiniekiem, par to, kā viņi dzīvojuši tajā laikā.”

Izrāde gan vairāk pievēršas Ķempes mīlestības dzejai, ko lielākoties izpilda Vazdika. Dzeju dziesmās pārvērtis grupas „Gaujarts” līderis Edgars Makens.

„Man Ķempes mīlestības dzeja ir tuva un saprotama. Šķiet, viņa tāda liela, traka, vienmēr staigāja sarkanā mētelī, spožās šallēs, bija mākslinieciski aizņemta ar sevi, ka nepamanīja – izgājusi ielās, uzvilkusi mēteli ar oderi uz āru. Bet man tas viss šķiet saprotami,” norāda Vazdika.

Vazdikai, kurai pašai iznācis dzejoļu krājums „Rētu zelts”, ir ļoti svarīgi, ka izrāde tiek spēlēta Banjamiņa namā, kas savu laiku bija Rakstnieku savienība. Izrāde šeit būs skatāma vēl tikai šovakar un vēlāk vasarā un rudenī. „Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība” ceļos arī uz Ziemeļblāzmas kultūras pili, Katlakalnu, Slampi, Ādažiem. „Mēģināsim iziet tautās, ne tikai spēlēsim šai brīnišķīgajā vietā - Benjamiņa namā. Nams ir piesūcies ar dzejnieku, rakstnieku garu. Man ir ārkārtīgi interesanti tur atrasties un sajust šo auru,” atzīst Vazdika.

Izrādē „Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība" titullomu atveido aktrise Raimonda Vazdika, viņas partneri - Andris Bulis un Ģirts Šolis, kurš ir arī iestudējuma režisors. Kostīmus veidojusi Anna Heinrihsone.

Izrādes darbība notiek 50. gados, kad Mirdza Ķempe ir, kā pati izteikusies - „ne jauna, ne veca”, bet vientuļa un jau sacerējusi testamentu. Negaidīti viņas mājās un arī dzīvē ienāk Linards Naikovskis - izskatīgs, jauns cilvēks, kurš drīz vien kļūst par dzejnieces vīru. Viņam izveidojas saspīlētas attiecības ar Ķempes uzticamo šoferi Žani, un arī sarežģījumi laulības dzīvē nav tālu.

Mirdza Ķempe (1907 - 1974) bija spilgta parādība latviešu literatūrā. Sākusi rakstīt pirmskara Latvijā, viņa piedzīvoja evakuāciju uz Krieviju, traģisku dzīvesbiedra Erika Ādamsona nāvi un padomju laika cenzūras ierobežojumus. Dzejniece gan tajos iejutās, sacerēdama pasūtījuma dzejoļus, par ko izpelnījās dažādus apbalvojumus un pat Tautas dzejnieces titulu. Liela daļa viņas dzīves norisinājās Rakstnieku savienībā, audzinot jaunos dzejniekus - vietā, kur tagad iestudēta izrāde.

Ķempe arī bija pirmā, kura pēc kara atļāvās izdot mīlas lirikas krājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt