Kauņas Nacionālais drāmas teātra direktors un šī gada festivāla saimnieks Egidijs Stanciks stāsta, ka festivāls tapa, jaunu cilvēku komandai apvienojoties kopējā idejā, ka nav vērts tērēt laiku un enerģiju tikai tāpēc, lai kaut kas būtu, bet jātaisa tā, kā pašiem gribas. Festivāla galvenā jēga ir iepazīšanās, tomēr šo iepazīšanos gribētos turpināt, lai ieraudzītu, ar ko dzīvo vadošie teātri Rīgā, Valmierā, Tallinā un Tartu.
„Pats galvenais – mēs esam sākuši runāt ar latviešu un igauņu režisoriem par nākotnes projektiem, par kultūras un dramaturģijas apmaiņu. Varbūt ne tikai apmaiņu, bet vajadzētu kaut ko kopā veidot. Varbūt pat vienā izrādē satikties gan latviešu, gan lietuviešu māksliniekiem. Festivālam jādod iespēja paplašināties," uzsver Stanciks.
„Lai gan balvas ir simboliskas, tomēr valstu pārstāvjiem, festivāla dalībniekiem tās ir nozīmīgas, un žūrija strādā ļoti atbildīgi, Latviju šogad pārstāvēja teātra kritiķe profesore Valda Čakare, kura par festivāla galvenajām tēmām atzīst mūsdienu dzīves absurda atklāsmes un vēsturiskās reminiscences," stāsta Radioteātra producente Alda Briede.
Noslēguma ceremonijā Kauņā tika pasniegtas 6 balvas: Labākais mūzikas autors – Linas Rimšas (Nacionālais Kauņas drāmas teātris), Labākais dramaturgs – Paavo Piik, Labākais scenogrāfs – Mario Undusk , Labākā aktrise – Evelīna Voigemast (Tallinas teātris), Labākais aktieris – Roberts Annus (Vanemuinas teātris) un Žūrijas balva par eksperimentu - izrādei „Karjera".
„Mākslinieciskā līmeņa atšķirības nemaz nebija tik lielas un arī tēmu loks vietām savdabīgi sasaucās. Mēs varbūt tikai nedaudz kļūdījāmies izvēlē, jo mums ir tendence pārāk paļauties uz pašmāju emocionālo kontekstu, kuram starptautiskas žūrijas acīs nav lielas vērtības. Igauņu teātra šoreiz iegūto balvu lielais klāsts, atklāti sakot, ir loģiskas sekas tai "nacionālās dramaturģijas attīstības programmai", kuru viņi uzsāka gadus piecpadsmit atpakaļ. Un vēl arī vidējās un jaunākās paaudzes spēcīgāko režisoru ieinteresētībai, lai šī dramaturģija būtu ieraugāma uz skatuves. Pie mums kustība šajā virzienā pamazām sāk iegūt cerīgas aprises, vienkārši tā ir vairāk jāstimulē un visādi jāatbalsta," uzskata Normunds Akots.
Kā vēstīts, Kauņas Nacionālais drāmas teātris no 24. līdz 27.oktobrim organizēja Baltijas mūsdienu drāmas festivālu, kurā piedalījās teātri no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Katru gadu festivāls tiek rīkots kādā no Baltijas valstīm. Nākošgad Baltijas teātra festivāls notiks Latvijā.
Šogad festivālā Latviju pārstāvēja „Zudušo laiku citējot" (Latvijas Nacionālais teātris , režisore Ināra Slucka) un „Klaidoņa lūgšana" (Valmieras drāmas teātris, režisors Varis Brasla), kā arī ārpus konkursa programmā - „Nacionālās attīstības plāns" (Dirty Deal Teatro, režisors Valters Sīlis), kas tika ļoti atzinīgi novērtēta. Konkursā Lietuvu pārstāvēja izrādes „Baltais līķauts" (Nacionālais Kauņas drāmas teātris, režisors Jons Jurašs) un „Limits" (Menu spaustuve, režisors Tads Montrims), Igauniju - „Ķēdes gals" (Tallinas teātris, režisors Prīts Voigemasts) un „Karjera" (Vainemuinas teātris, režisors Uku Ūsbergs).
Festivāla izrādes vērtēja starptautiska žūrija, no Latvijas tajā darbojās Valda Čakare, Igaunijas – Pēters Raudseps, Lietuvas – Edgars Klivis, Batkrievijas - Oļegs Žiugžds, Krievijas (Pēterburgas) - Oksana Kušliajeva.
Baltijas mūsdienu drāmas festivāls veicina regulāru sadarbību starp Baltijas reģiona valstīm, dodot iespēju iepazīt katras valsts teātra darba metodes un attīstības tendences orģināldramaturģijas jomā gan teātra mākslas profesionāļiem, gan plašākam interesentu lokam.
