Vai zini?

Vai zini, ka Kaucmindes audzēknēm bija jāapgūst vairāk nekā 30 mācību priekšmetu?

Vai zini?

Vai zini, cik ātri ceļotāji aklimatizējas citās laika zonās?

Vai zini, kas ir "deju koris" un "kolektīvruna"?

Vai zini, kas ir «deju koris» un «kolektīvruna»?

Rīgas Strādnieku teātrī, kas pastāvēja no 1926. līdz 1934. gadam, aktieri pie kustību konsultanta Sama Hiora (īstajā vārdā Volfs Frīdlanders) apguva tādas interesantas tehnikas kā "deju koris" un "kolektīvruna". Hiors izpelnījās apbrīnu par saviem solo deju numuriem un darbojās arī kā horeogrāfs. Tolaik modernā deja tika saukta par "jauno" jeb "plastisko" deju. Rīgā darbojās ap 40 šāda veida deju studijas.   

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Sams Hiors ir viens no modernās dejas pionieriem Rīgā. Strādnieku teātrī viņš veidojis horeogrāfiju 14 izrādēm un iestudējis dzejas uzvedumus.

Hiora pieeja bija balstīta uz kustību dabiskā ritma izpēti. Kustību koris veidojās, grupas dalībniekiem savā starpā sinhronizējoties. Dzejas uzvedumos kustība bija savienota ar melodeklamāciju. Šāds paņēmiens tika saukts par "runas kori" jeb "kolektīvrunu".

Šos paņēmienus Sams Hiors bija apguvis pie Rūdolfa Lābana (Rudolph von Laban, 1879–1958), kurš tiek saukts par modernās dejas izveidotāju un "kustību kartētāju", jo padziļināti pētīja cilvēka ķermeņa kustību iespējas.  

Strādnieku teātrī dažiem iestudējumiem tika pieaicināti arī citi horeogrāfi. Divām izrādēm dejas iestudēja Ada Šlinka: viņa bija dejotāja un horeogrāfe, kura darbojās arī citos teātros un uz īsu brīdi izveidoja savu reviju Rīgā. Vienai no operetēm horeogrāfs bija baleta trupas dejotājs un baletmeistars Eižens Leščevskis. Viņam radoša sadarbība ar atsevišķiem māksliniekiem turpinājās arī ārpus Strādnieku teātra. 

Tajā laikā muzikāli iestudējumi bija ļoti pieprasīti. Strādnieku teātrī darbojās mūzikas konsultants Aleksandrs Melli un iestudēja muzikālas izrādes, dziesmu spēles, operetēm pārveidoja sižetus. Melli veidoja aranžijas mazam orķestra sastāvam un arī diriģēja.

Ir liecības, ka lielākajā daļā Strādnieku teātra izrāžu skanēja dziesmas. Daudzas no tām aizgāja tautā un tika dziedātas arī ārpus izrādēm. Aktieri atceras, ka reiz dziesmas sākums ir nojucis: izglābusi publika, jo zinājusi dziedāt līdzi un atbalstījusi.  

Gandrīz nekas nav saglabājies no nošu materiāliem. Vai varbūt vēl nav atrasti? Veidojot izstādi Rakstniecības un mūzikas muzejā un skatot krājumā esošos materiālus, gadījās nejaušs atradums. Bija zināms, ka Strādnieku teātrim bija sava himna, ko komponējis Aleksandrs Melli. Vārdus tai sarakstījis toreizējas teātra direktors Kārlis Dziļleja. Tā skaitījās gājusi zudībā. Atradās neliela lapiņa ar notīm vienā no teātra programmiņām – tā izrādījās īpaši teātrim komponētā himna!

Pēc Rīgas Strādnieku teātra dziesmu spēles “Ju Ju” (1932). Centrā – aranžētājs, diriģents un mūzikas konsultants Aleksandrs Melli

Aktieru atmiņās pieminēta arī neoficiālā himna. To aktieri pārņēma no lugas "Riņķa kvadratūra" iestudējuma. Izrādē tika izmantotas labi zināmas melodijas, vārdus piedzejoja jaunais literāts Arvīds Grigulis. "Pirms daudziem gadiem, kad Šekspīrs dzīvoja, / aktieri spēlēja teātri pusbadā…" To nodungot joprojām māk šī teātra aktieru meita Edvarda Šmite. Viņas atmiņas un kora "MoonBeams" iedziedāto himnu varēsiet noklausīties izstādē "Krājuma glabāti stāsti" Muzeju krātuvē, Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē. Izstāde veidota tā, lai varētu iztēloties, kā tas reiz bija… 

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt