Meklējot tēlus
Alekseja Arbuzova luga “Cietsirdīgās spēles” pārtapusi mūsdienīgā stāstā par draudzību, par jauniešu attiecībām ar vecākiem, par spēju vai nespēju piedot. Šī izrāde Dmitrija Petrenko režijā tapa kā Liepājas kursa pirmais diplomdarbs, ar mērķi topošajiem aktieriem izstrādāt lomu no sākuma līdz beigām – tā parādot, ko apguvuši studiju laikā.
Kā pirmais Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” par savu – Kaja – lomu stāsta Kārlis Ērglis: “Es šajā izrādē identificējos ar Vladu [Vladislavu] Nastavševu. Tā ideja nāca no pedagoga, mūsu režisora Petrenko uzstādījuma, ka šajā izrādē mums ir jāpielieto aktiermeistarības tehnika – novērojuma tehnika (kas ir ļoti forša). Iemesls, kāpēc tieši Vlads, ir laikam tāpēc, ka, lasot Kaju, es ļoti redzēju viņa valodu līdzīgu Vlada valodai. Tas kaut kāds neirotisms, un tajā pašā laikā spēks un trauslums… Es ļoti savilku paralēles ar Kaju un režisoru Nastavševu.”
Kārlis Artejevs ar Ņikitas tēlu gājis mazliet citu ceļu: “Man bija vairāki prototipi, un daži no tiem bija no Liepājas teātra aktieriem meklēti. Meklēju arī no Liepājas pilsētvides vairākus jauniešus – Ņikitas tipāžu. No visiem pa bišķiņam saliku tēlā.” Viņš piebilst, ka uz skatuves iedzīvinātais stāsts ir arī par aizsardzības reakcijām jeb maskām, kas reiz veidojušās ikkatra ģimenes pieredzēs un pavada arī turpmākā dzīvē, saskarsmēs.
Kintija Stūre, strādājot pie Neļas lomas, daudz lasījusi intervijas par jauniešu uzvedību, par to, kā psiholoģiskais pārdzīvojums viņus izmaina un kā viņi pielāgojas.
“Neļas gadījumā viņa visu izrādi ne brīdi nevar būt patiesa. Viņa neprot. Viņa visu laiku skrien un jautrojas, jo, ja viņa apstāsies, tad būs slikti,” skaidro aktrise,
kura ir pārliecināta, ka mēs visi kādreiz esam izjutuši vientulību vai nepiederību un izrādē to ar iztēles palīdzību vien jāmēģina sakāpināt spilgtāk.
Arī Valts Skuja vēlas dalīties, kā nonācis pie Ērika tēla būtības: “Skatījos "Volstrītas vilku". Man patika, kā Leonardo Di Kaprio šņauc “koku”, un tad es arī gribēju tā darīt. [..] Tas bija vienkārši veids, kā var attaisnot kaut kādu tēla rīcību. Mēģināju visādus variantus, [piemēram], psiholoģiski, bet tas īsti nestrādāja. Vajadzēja pamatu. Likās, ka tas iet kopā ar to, kas ir rakstīts – ilgas, alkas pēc jautrības, pēc tā, lai viss notiktu, un, ja tā nenotiek, kā tā dzīvīte pēc tam sabrūk, mainās.”
Kintija Stūre atzīmē, ka daļa studentu par “Cietsirdīgajām spēlēm” un saviem tēliem rakstījuši bakalaura darbu, līdz ar to šī izrāde viņiem ir ar teorētisko pamatojumu, un tas arī bijis vērtīgi.
Liepājas teātra repertuārā iekļautas visas trīs diplomdarba izrādes – "Cietsirdīgās spēles", režisores Māras Ķimeles “Diagnoze – jaunība” un režisores Kristīnes Brīniņas pastaigu izrāde "Upe". Tās spēlējot, aktieriem nākas kāpt ne tikai uz mazā vai lielā Liepājas teātra spēles laukuma – "Upē" par skatuvi kalpo pati Liepājas pilsēta.
Nemitīgs mācību process
Mācību process ir maratons. Nav sajūtas, ka tas būtu apstājies – tā teic Valts Skuja. Un tieši par šo attieksmi jaunos aktierus uzteic pedagogs Dmitrijs Petrenko: “Viņi saprot, ka aktieris nekad “nebeidzas”, ka aktierim visu laiku ir jāmācās. Jebkuru izrādi, jebkuru radīšanu “Patriarha rudenī” vai mājās, Liepājas teātrī, viņi uztver kā iespēju mācīties. Katra izrāde ir kā – ko es jaunu šodien uzzināju par profesiju, par sevi. Tas ir stipri simpātiski.
Tas, man liekas, ir pieaugšanas moments, ka izturies pret savu profesiju kā procesu.”
Līdz ar kursa vadītāju – Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu – un pedagogiem studentu skološanā līdzdarbojušies arī pieredzējušie teātra aktieri. Izdalīt, kurš kuram studentam ir ko sniedzis, ir lieki, jo viņi visi ir devuši ieguldījumu, un tas ir jūtams uz skatuves, vērtē jaunā aktrise Madara Viļčuka.
Turpinot sarunu ar nule kā teātrī ienākušajiem aktieriem, top zināms, ka pavisam drīz pie skatītājiem ceļu sāks Kintijas Stūres luga bērniem “Sapraši un nesapraši”. Lai arī rezultāts, ņemot vērā ierobežojumus, būs skatāms tikai tiešsaistē, tik un tā būšot gana jaudīgi.
Vēl jaunieši dalās priekā, ka viņiem ģērbtuvēs jau ir savi galdiņi ar vārdu un uzvārdu, un pavisam drīz katru no viņiem redzēsim kādā no jauniestudējumiem. Visi kopā kā kolektīvs viņi būs Lauras Grozas iestudējumā "Teātris" . Pašlaik visiem esot ko darīt, taču joprojām spēku smeļas viens no otra.
