Teātra zinātniece Silvija Radzobe kritizējusi trīs Latvijas režisoru paaudžu veikumu, un viņas pieredzi noteikti var mērot vairāku tūkstošu izrāžu vērtējumos. Grāmatas “Latvijas jaunā režija” iznākšana Silvijai Radzobei ir īpaši satraucoša, jo tā ne tikai ir unikāla liecība par mūsdienu teātri, bet grāmatā pirmo reizi satiekas tik daudz un dažādu paaudžu teātra kritiķu.
"Jaunā paaudze ienāk teātrī, kad viņiem ir nolīdzināts ceļš uz citādu, no reālisma atšķirīgu teātri. Līdz ar to rodas iespaids, ka viņi ir mierīgāki, var pievērsties izrāžu radīšanai, nav jāizcērt jauna estētiskā gultne teātrī. Viņi ir pieejamāki kritikai, spējīgi un griboši sarunāties, harmoniskāki un, neapšaubāmi, ļoti talantīgi," stāsta Silvija Radzobe.
Līdz ar jauno paaudzi Latvijas teātros ir ienākušas līdz šim maz izmantotas tēmas un formas, kas netieši ir veicinājis skatītāju biežāku apmeklējumu. Grāmatas atklāšanas svētki ļoti kuplā skaitā pulcēja Latvijas jauno režisorus un teātra kritiķus.
Grāmatas autori ir 19 vidējās un jaunākās paaudzes teātra kritiķi, kas savos rakstos tiecas gan atklāt režisoru radīto izrāžu savdabību un darba paņēmienus, gan sniegt ieskatu viņu personībās – uzskatos, interesēs, avotos, no kuriem tiek smelta radošā enerģija. Lasītājs varēs iepazīt Mārtiņa Eihes, Lauras Grozas-Ķiberes, Andreja Jarovoja, Viestura Meikšāna, Ineses Mičules, Vladislava Nastavševa, Indras Rogas, Elmāra Seņkova un Valtera Sīļa radošos portretus, kā arī Jurija Djakonova, Kārļa Krūmiņa, Dmitrija Petrenko portretskices.
Grāmatā publicēta arī rakstu kopa, kur apskatītas tādas tēmas kā jaunās režijas jaunā valoda, režisoru sadarbība ar savas paaudzes dramaturgiem un scenogrāfiem, performatīvās inovācijas, klasikas dekonstrukcija un citas. Grāmatā ievietotas arī 86 krāsainas ilustrācijas.
