Nepaej garām

Ieskats «Nepaej garām» 2019.gada nometnē

Operai 100

Traviata. 1991.gads

Uguns un nakts. 1996.gads

Opera, ar kuru atklāja Balto namu: Jāņa Mediņa «Uguns un nakts»

Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis” ir latviešu literatūras stūrakmens un nes sevī tautas attīstības kodu. Rainis, radot savu nemirstīgo drāmu “Uguns un nakts”, dziļi izpratis sava laika virzību un devis tautiskajiem motīviem dziļu filozofisku jēgu, bet Jāņa Mediņa opermūzika pastiprina Raiņa mūžības vērtējuma redzējumu ar savu monumentalitāti, vēstīts Nacionālās operas izrādes programmiņā. Tieši ar šo iestudējumu Alvja Hermaņa režijā tika atklāts Baltais nams.

Sena dziesma jaunās skaņās – Raiņa apakšvirsraksts lugai, kas ir Mediņa operas pamats. Darbu, kas tiek uzskatīts par latviešu mūzikas klasiskas paraugu, komponists Jānis Mediņš sarakstīja, būdams 23 gadus vecs.

Latvijas operai - 100

Latvijas Nacionālās operas trupas kodola – Latvju operas – pirmais koncerts diriģenta Teodora Reitera vadībā Rīgas Pilsētas Otrā teātra (tagad – Latvijas Nacionālā teātra) ēkā notika 1918. gada 15. septembrī, pirmā izrāde – Riharda Vāgnera “Klīstošais holandietis” – 15. oktobrī, vēsta Nacionālās operas pārstāvji. Tagadējā ēkā Latvju opera ienāca 1919. gada 23. janvārī un tā paša gada rudenī ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.  LSM.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un Latvijas Televīziju piedāvā iespēju noskatīties pilnus operas iestudējumu zelta fonda ierakstus. Ieraksti pieejami skatītājiem visā pasaulē.

Alvja Hermaņa operai piedāvātā atslēga – jauns programmētājs, kas nejauši sakontaktējas ar seno baltu cilts priesteri vai burvi, vēsta par divu pieredžu sastapšanos. Režisors raksta, ka jaunais programmētājs vēlas izvaicāt veco latviešu šamani, uzdodot jautājumu – kā dzīvot tautai teritorijā, kas pēdējos gadsimtus pazīstama ar Latvijas vārdu, pārejot 2000. gadu slieksni? Kāda ir jēgpilnas izdzīvošanas maģiskā formula?

Lugu “Uguns un nakts” Rainis sacerēja 1903. un 1904. gadā dažādās vietās Latvijā un mēģināja piedalīties ar to Rīgas Latviešu biedrības 1903. gadā izsludinātajā operas libretu konkursā. Konkursa rezultāti tika izziņoti 1905. gadā, tomēr tajā uzvarēja Artūra Krūmiņa librets “Baņuta”, kuru vēlāk komponēja Alfreds Kalniņš.

Kā saprotams no konkursa rezultātiem, Raiņa luga netika pat vērtēta, jo tās pirmais cēliens ar nosaukumu “Aizkraukļa pilī” jau publicēts krājumā “Rīta skaņas”. Pilnu publikāciju ar nosaukumu “Uguns un Nakts. Sena dziesma jaunās skaņās” luga piedzīvoja žurnālā “Mājas Viesa mēnešraksts” 1905. gada rudenī. Grāmatā luga pirmoreiz tika izdota 1907. gadā.

Līdz ar Jaunā Rīgas teātra nodibināšanu 1908. gada rudenī radās arī domas par Raiņa lugas izrādīšanu, lai arī trūka līdzekļu tās sagatavošanai. Tomēr, pateicoties tautas ziedotajiem līdzekļiem, 1911. gada janvārī teātrī notika “Uguns un nakts” pirmizrāde. To vairākas reizes noskatījās arī komponists Jānis Mediņš, kurš nolēma izmantot šo Raiņa darbu operai un ar teātra vadītāja Alekša Mierlauka starpniecību aizrakstīja Rainim uz Šveici, pēc neilga laika saņemdams autora atļauju.

Jāņa Mediņa operas “Uguns un nakts” pirmizrāde Nacionālajā operā notika 1921. gadā. Tā kā Jānis Mediņš operu komponējis kā diloģiju, pirmoreiz tā tika izrādīta divos vakaros.

Pirmās daļas pirmizrāde notiek 1921. gada 26. maijā, bet otrās – 1921. gada 8. decembrī.  Scenogrāfiju veidoja Otto Skulme, dejas iestudēja Voldemārs Komisārs, diriģēja pats Jānis Mediņš. Galvenajās lomās – Milda Brehmane-Štengele (Spīdola), Ada Benefelde (Laimdota), Ādolfs Kaktiņš – Lāčplēsis.

1924. gadā notika operas saīsinātās versijas pirmizrāde.

“Uguns un nakts” kļuva par 20. un 30. gadu latviešu operas vēsturē visvairāk izrādīto operu – piecu gadu laikā tā piedzīvoja 49 izrādes.

Nākamreiz operas jaunuzvedums notika 1966. gadā, pēc tam – 1987. gadā. 1995. gada iestudējums ir jau piektais pēc kārtas. Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis,  iestudējuma diriģents – Aleksandrs Viļumanis. Lomās:  Aleksandrs Poļakovs,  Solveiga Raja, Lilija Greidāne, Kārlis Zariņš, Aivars Krancmanis, Sergejs Martinovs, Kristīne Radovska, Nauris Puntulis, Ivars Krastiņš, kostīmu māksliniece Večella Varslavāne. 1996. gada ieraksts, LTV ieraksta režisore Valda Ilgisone, redaktore Daila Liepa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt