Sena dziesma jaunās skaņās – Raiņa apakšvirsraksts lugai, kas ir Mediņa operas pamats. Darbu, kas tiek uzskatīts par latviešu mūzikas klasiskas paraugu, komponists Jānis Mediņš sarakstīja, būdams 23 gadus vecs.
Latvijas operai - 100
Latvijas Nacionālās operas trupas kodola – Latvju operas – pirmais koncerts diriģenta Teodora Reitera vadībā Rīgas Pilsētas Otrā teātra (tagad – Latvijas Nacionālā teātra) ēkā notika 1918. gada 15. septembrī, pirmā izrāde – Riharda Vāgnera “Klīstošais holandietis” – 15. oktobrī, vēsta Nacionālās operas pārstāvji. Tagadējā ēkā Latvju opera ienāca 1919. gada 23. janvārī un tā paša gada rudenī ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu. LSM.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un Latvijas Televīziju piedāvā iespēju noskatīties pilnus operas iestudējumu zelta fonda ierakstus. Ieraksti pieejami skatītājiem visā pasaulē.
Lugu “Uguns un nakts” Rainis sacerēja 1903. un 1904. gadā dažādās vietās Latvijā un mēģināja piedalīties ar to Rīgas Latviešu biedrības 1903. gadā izsludinātajā operas libretu konkursā. Konkursa rezultāti tika izziņoti 1905. gadā, tomēr tajā uzvarēja Artūra Krūmiņa librets “Baņuta”, kuru vēlāk komponēja Alfreds Kalniņš.
Kā saprotams no konkursa rezultātiem, Raiņa luga netika pat vērtēta, jo tās pirmais cēliens ar nosaukumu “Aizkraukļa pilī” jau publicēts krājumā “Rīta skaņas”. Pilnu publikāciju ar nosaukumu “Uguns un Nakts. Sena dziesma jaunās skaņās” luga piedzīvoja žurnālā “Mājas Viesa mēnešraksts” 1905. gada rudenī. Grāmatā luga pirmoreiz tika izdota 1907. gadā.
Līdz ar Jaunā Rīgas teātra nodibināšanu 1908. gada rudenī radās arī domas par Raiņa lugas izrādīšanu, lai arī trūka līdzekļu tās sagatavošanai. Tomēr, pateicoties tautas ziedotajiem līdzekļiem, 1911. gada janvārī teātrī notika “Uguns un nakts” pirmizrāde. To vairākas reizes noskatījās arī komponists Jānis Mediņš, kurš nolēma izmantot šo Raiņa darbu operai un ar teātra vadītāja Alekša Mierlauka starpniecību aizrakstīja Rainim uz Šveici, pēc neilga laika saņemdams autora atļauju.
Jāņa Mediņa operas “Uguns un nakts” pirmizrāde Nacionālajā operā notika 1921. gadā. Tā kā Jānis Mediņš operu komponējis kā diloģiju, pirmoreiz tā tika izrādīta divos vakaros.
Pirmās daļas pirmizrāde notiek 1921. gada 26. maijā, bet otrās – 1921. gada 8. decembrī. Scenogrāfiju veidoja Otto Skulme, dejas iestudēja Voldemārs Komisārs, diriģēja pats Jānis Mediņš. Galvenajās lomās – Milda Brehmane-Štengele (Spīdola), Ada Benefelde (Laimdota), Ādolfs Kaktiņš – Lāčplēsis.
1924. gadā notika operas saīsinātās versijas pirmizrāde.
“Uguns un nakts” kļuva par 20. un 30. gadu latviešu operas vēsturē visvairāk izrādīto operu – piecu gadu laikā tā piedzīvoja 49 izrādes.
Nākamreiz operas jaunuzvedums notika 1966. gadā, pēc tam – 1987. gadā. 1995. gada iestudējums ir jau piektais pēc kārtas. Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis, iestudējuma diriģents – Aleksandrs Viļumanis. Lomās: Aleksandrs Poļakovs, Solveiga Raja, Lilija Greidāne, Kārlis Zariņš, Aivars Krancmanis, Sergejs Martinovs, Kristīne Radovska, Nauris Puntulis, Ivars Krastiņš, kostīmu māksliniece Večella Varslavāne. 1996. gada ieraksts, LTV ieraksta režisore Valda Ilgisone, redaktore Daila Liepa.
