Operai 100

Alčīna. 1998.gads

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki

Dziedot dzimu, dziedot augu (1932)

Pazudušais dēls. 1996.gads

Noskaties! Dramatiskais Romualda Kalsona diplomdarbs. Opera «Pazudušais dēls»

Lugu “Pazudušais dēls” Rūdolfs Blaumanis (1863–1908) sarakstīja 1893. gadā. Tajā autors attēlo vecās un jaunās paaudzes sadursmi, pretstata jūtas un kaislības nelokāmai cietsirdībai un prātam, ciešanas un vientulību – ilgām pēc saulaina dzīvesprieka. 

Kā vēstīja Latvijas Radio “Klasika” žurnālists Orests Silabriedis, operas pirmizrāde notika Latvijas Nacionālajā operā 1996. gada 2. oktobrī – nepilnu mēnesi pēc komponista 60. dzimšanas dienas un gadu pēc atjaunotā Baltā nama atklāšanas. Darbu pie operas “Pazudušais dēls” jau ilgi pirms tam – 50. gadu otrajā pusē – sāka jaunais komponists Romualds Kalsons un jaunais dzejnieks Ojārs Vācietis, gandrīz vienaudži. 

Latvijas operai - 100

Latvijas Nacionālās operas trupas kodola – Latvju operas – pirmais koncerts diriģenta Teodora Reitera vadībā Rīgas Pilsētas Otrā teātra (tagad – Latvijas Nacionālā teātra) ēkā notika 1918. gada 15. septembrī, pirmā izrāde – Riharda Vāgnera “Klīstošais holandietis” – 15. oktobrī, vēsta Nacionālās operas pārstāvji. Tagadējā ēkā Latvju opera ienāca 1919. gada 23. janvārī un tā paša gada rudenī ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.  LSM.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un Latvijas Televīziju piedāvā iespēju noskatīties pilnus operas iestudējumu zelta fonda ierakstus. Ieraksti pieejami skatītājiem visā pasaulē.

Šis ir Romualda Kalsona diplomdarbs, un tas tiek novērtēts ar atzīmi “teicami”, taču opera tobrīd paliek nepabeigta. Toties Leonīda Vīgnera vadībā tiek ieskaņoti daži fragmenti, kuros dzied Irēna Kalsone (Ilze), Anna Ludiņa (Aža) un Kārlis Zariņš (Krustiņš).

90. gadu sākumā ideja par operu “Pazudušais dēls” atdzimst, notiek vienošanās ar Kultūras ministriju, un Romualds Kalsons ķeras pie darba. Libretu pabeidz Jānis Streičs un Irēna Kalsone.

Paredzēts, ka ar “Pazudušā dēla” pirmizrādi 1995. gada rudenī atklās restaurēto Balto namu, taču notiek citādi, un Aleksandrs Viļumanis ierosina ar operas pirmizrādi nosvinēt Kalsona 60. dzimšanas dienu.

Pirmizrādē galvenajās lomās: Roplainis – Aivars Krancmanis, Roplainiete – Karmena Radovska, Ilze – Rudīte Ruško, Krustiņš – Miervaldis Jenčs, Aža – Leili Tammele, neaizmirstams Mikustēvs – Ivars Krastiņš. Diriģē Aleksandrs Viļumanis.

Inese Lūsiņa recenzijā laikrakstā “Diena” saka: ““Pazudušais dēls” ir izmirstošā latviešu mūsdienu operžanra vienīgais eksemplārs Latvijas Nacionālās operas repertuārā. Ļoti ceru, ka opera repertuārā noturēsies ne vien 3 pirmizrādes, bet ilgāk, kaut pēdējo izrāžu apmeklējums bija visai mazs.”

Operas sagatavošanas darbā piedalās arī pats komponists, un top orķestra fonogramma, ko 1997. gada augustā var izmantot brīvdabas uzvedumā Brakos paša komponista vadībā. Jau tā paša gada agrā pavasarī Romualds Kalsons saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu par savu lieldarbu.

1999. gada februārī Ingrīda Zemzare raksta: “Nesen 10. izrādi Rīgā piedzīvoja Romualda Kalsona opera “Pazudušais dēls”. Par spīti kūtrajai reklāmai, operas nams bija piepildīts, klausītāji piedzīvoja labu izrādi, kaut gan daļai orķestra tā jau bija “pirmizrāde” – tik sen šī opera netika izrādīta (devītā reize bija pirms pusotra gada).”

Pēc komponista dotajiem datiem, “Pazudušo dēlu” kopumā izrāda 12 reižu. 2000. gada jūnijā ar Kalsona operu tiek atklāts Rīgas Operas festivāls. 2002. gadā ar Zigrīdas Krīgeres varonīgu gādību nāk klajā operas ieskaņojuma dubulttvarts.

Savukārt 2016. gada janvārī, Romualda Kalsona 80. dzimšanas dienas jubilejas gada sākumā, latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā skan fragmenti no operas, diriģē Aleksandrs Viļumanis, jauniešu lomās Margarita Vilsone un Mihails Čuļpajevs, un satriecoša Aža ir Andžella Goba.

Apgalvojot, ka Romualda Kalsona opera ir laba laikmetīgā māksla un tā var interesēt arī ārzemniekus, Ingrīda Zemzare 1999. gada februārī laikrakstā “Latvija Amerikā” saka būtiskus vārdus: “Esmu dzirdējusi šo operu trīs reizes. Protams, ka šis tik ļoti dramatiskais darbs, kurš gluži vai žņaudz kaklu ciet aiz izjūtu pārpilnības, nav domāts atkal un atkal skatīšanai. Es droši vien nekad mūžā nelasīšu otrreiz “Kauju pie Knipskas” vai neskatīšos filmu “Nāves ēnā”. Bet es tās atceros! 

Tikpat spilgta ir šī opera, un arī ārzemnieks to neaizmirsīs, jo īsta drāma ir retums uz visām pasaules skatuvēm. Kāpēc tas būtu nepieciešams, kāpēc uzņemties risku? Bez nacionālās mākslas attīstības visas runas par nacionālu valsti nav graša vērtas: kultūra ir un paliek vienīgais identitātes rādītājs.”

Lomās: Ieva  Viļuma, Miervaldis Jenčs, Aivars Krancmanis,  Karmena Radovska, Leili Tammele (Igaunija), Andris Brambergs, Kārlis Miesnieks, Ludmila Bora, Ivars Krastiņš, diriģents – Aleksandrs Viļumanis. Režisors Guntis Gailītis, scenogrāfs Andris Freibergs, Kristīnes Pasternakas kostīmi. 1997. gada ieraksts, LTV ieraksta režisore Valda Ilgisone, redaktore Daila Liepa.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti