Kultūra

"Kjogen" teātra viesizrāde no Japānas

Kultūra

Lietuvā svin Nacionālās bibliotēkas atklāšanu

6.septembrī gaidāma pirmizrāde iestudējumam "No Rozentāla"

Mākslas muzejā pirmizrāde Ivo Brieža lugas «No Rozentāla» iestudējumam

6.septembrī Jaņa Rozentāla izstādes telpās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) pirmizrādi piedzīvos režisores Paulas Pļavnieces iestudējums „No Rozentāla”. Izrādes dramaturģisko materiālu Ivo Briedis rakstījis, par pamatu ņemot Rozentāla paša un arī viņam rakstītās vēstules, kā arī dažādu cilvēku atstātās piezīmes par mākslinieku.

Režisore Paula Pļavniece akcentē, ka izrāde centīsies atdzīvināt Jaņa Rozentāla 150.jubilejas gada laikā jau varbūt mazliet par daudz idealizēto un iekonservēto Rozentāla tēlu.

"Tur tā lieta, ka sabiedrībā par Rozentālu izveidojies priekšstats, ka viss viņa dzīvē, darbā un attiecībās ar Elliju bija tik labi, skaisti un patiesi, bet mēs sākām lasīt viņa vēstules un sapratām, ka aiz tā ārējā skaistā tēla, aiz tā miera ir apakšā pilnīgi citas kustības, kas tajā cilvēkā notiek," stāsta Paula Pļavniece. "Tad tapa izrāde par to, kāda bija viņa iekšējā cīņa, viņa uzskati par vērtībām, Latviju. Izrāde ir tāda kā tikšanās ar mākslinieku vai tāda kā prezentācija par viņu un viņa dzīvi, uz kuru ieradies arī pats Rozentāls."

Izrādē lomās darbojas aktieri Jānis Znotiņš un Rūta Dišlere. Aktieri stāsta, ka, iedziļinoties Rozentāla personībā un viņa rakstītajā, visvairāk pārsteidz, cik joprojām aktuāls ir viņa pirms 100 gadiem teiktais par Latviju un latvietību.

Jānis Znotiņš tieši caur Rozentālu pirmo reizi arī tik dziļi sajutis, kas patiesībā notiek mākslinieka dvēselē.

"Man līdz šim līdz galam neizprotama šķita mākslinieka iekšējā dzīve. Bet šajā izrādē caur Rozentālu es ļoti dzīvi un pat dažos brīžos ļoti skaudri sapratu, kur slēpjas mākslinieka sāpe, par ko viņi cīnās un kāpēc viņus dažreiz cilvēki nesaprot," stāsta Jānis Znotiņš.

Un Rozentāla gadījumā ļoti būtisks šķita arī Latvijas jautājums.

"Rozentālu ļoti uztrauca latvietība, mūsu tautas pašapziņa, par ko viņš ārkārtīgi daudz runā savās vēstulēs, un tie jautājumi, ko viņš paceļ tolaik, absolūti līdzīgi tiem, kurus būtiski būtu paprasīt mums sev pašiem šodien," saka Rūta Dišlere.

Caur Rozentāla personību izrāde aicinās domāt par mums un Latviju šodien, tādēļ izrādes veidotāji daudz diskutējuši, kāds būtu Rozentāla vērtējums, ja viņam būtu iespēja nokļūt mūsdienu Latvijā.

"Sākotnēji man šķita, ka viņš raudzītos kritiski, jo es vērtēju no mūsu tagadējā skatu punkta," spriež Jānis Znotiņš. "Bet, vairāk iedziļinoties, es sapratu, ka, ja Rozentāls atdzīvotos pēc 100 gadiem, vismaz pirmajā brīdī viņš būtu pārlaimīgs. Galu galā viņš aizgāja no šīs saules divus gadus pirms Latvija tika nodibināta. Un tas ir ļoti svarīgs fakts, ko viņš noteikti gribēja piedzīvot, es esmu pilnīgi pārliecināts."

"Bet man liekas, viņš nodzīvotu divus mēnešus šeit un sāktu uzdot atkal tos pašus jautājumus kā toreiz. Nevis par ekonomisko stāvokli vai ērtībām, bet daudz dziļākus jautājumus – par domāšanu, par pašapziņu, par mugurkaulu,” savu versiju pauž Rūta Dišlere.

Dramaturga Ivo Brieža un režisores Paulas Pļavnieces veidotā iestudējuma „No Rozentāla” pirmizrāde skatāma 6.septembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Jaņa Rozentāla jubilejas izstādes laikā.

To plānots rādīt arī viesizrādēs citviet Latvijā.

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti