Mazais zvirbulēns – Piafa - piedzimst Parīzē akrobāta un kafejnīcas dziedātājas ģimenē. 17 gadu vecumā Edītei piedzimst vienīgais bērns – meitenīte, kura nomirst divu gadu vecumā no meningīta. Piafa dzied Parīzes ielās līdz nokļūst slavas spozmē, kurā ir trīs kaislības - vīrieši, apreibinošas vielas un mūzika –, kaislības, bez kurām nav iedomājama Edītes Piafas dzīve.
Izdzirdot, kā dzied Jēkabsone, režisore Laura Groza-Ķibere sapratusi, ka ir iespējams uz teātra skatuves atklāt leģendārās Piafas tēlu. „Tas notiek ļoti reti, kad ir aktieris ar tādu vokālo potenciālu, kurš spēj nodziedāt tik sarežģītu vokālo materiālu. Turklāt ir tik labs aktieris, kurš spēj iznest dramaturģisko pusi,” saka Groza–Ķibere.
Režisore uzskata, ka aktrise tikai tagad sāk apjaust savu potenciālu. Viņas jaunība ir viens no priekšnoteikumiem, lai fiziski varētu izturēt un izrādes laikā nodziedāt desmit dziesmas, kā arī uz skatuves atrasties trīs stundas. Slodze ir neaptverama, atzīst režisore.
Savukārt pati Jēkabsone saka – „pārējiem pat ir grūtāk, man nav atelpas brīžu, nav laika domāt, es ielecu laivā un peldu”. „Tāpat man bija „Pūt, vējiņos” ar Zani. Ā, viņa taču ir tāda pati kā es. Tagad arī ir tā. Esmu tā saaugusi. Es šo sievieti tik ļoti mīlu, saprotu un cienu. Man ir liels prieks un liels kaifs to darīt. Es nevaru sagaidīt, kad es uziešu uz skatuves,” par savām sajūtām stāsta Jēkabsone.
Jēkabsone vairākus mēnešus ir mācījusies franču valodu un muzikālā pedagoga vadībā pilnveidojusi savu dziedājumu. Šī izrāde būs atzīšanas mīlestībā Piafai, saka Agnese „Mēģinājuma procesā mēs neko speciāli nedarījām. Viss notika ļoti intuitīvi. Mēs ļoti agri sākām to darīt, tāpēc nekas nebija jādara speciāli. Protams, es klausījos viņas orģinālmūziku. Centos iet tālāk no Agneses dziedājuma. Man ļoti palīdzēja vokālā pedagoģe Ieva Dreimane, kura man neļāva, - sakot, tā ir Agnese. Gājām pēc iespējas tālāk no manis. Arī gaita, intonācija, nekas nav darīts speciāli. Viss ir dzimis intuitīvi. Protams, nekur jau no sevis nevar aizmukt. Stāsts kļūs personiskāks, ja es to stāstīšu no sevis,” par gatavošanos lomai stāsta Jēkabsone.
Ir ieguldīts skrupulozs darbs, lai izpētītu Edītes Piafas personības šķautnes, laikabiedrus un kaislības. Uz skatuves būs iespēja ieraudzīt Marlēnu Dītrihu, Īvu Montānu un citas slavenības. Režisore akcentē, ka Piafai piemita spēja ieraudzīt cilvēkos viņu radošo potenciālu un to izcelt, bet pats galvenais- dot viņiem pārliecību un ticību savam talantam, tāpēc daudzi no tiem, kas atradās viņas tuvumā, guva panākumus. „Ļoti daudz mīlestības, neskaitāmi sakari, ļoti daudz seksa. Bohēmas, kas ietver lielu alkohola patēriņu, protams, atkarība no morfija. Medikamenti un lielā slodze bija viņas izdegšanas pamatā, kāpēc viņa tik ātri aizgāja,” saka Groza–Ķibere.
Piafa ir pierādījums uzticībai un mīlestībai, kas stiprāka par nāvi. Tāpēc viņu pieminam, tāpēc par viņu runājam, atzīst režisore. Šī izrāde tapusi kā veltījums māksliniecei, jo tieši šogad aprit 50 gadi kopš viņas aiziešanas mūžībā.
