Izrādes pamatā ir dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces speciāli Liepājas teātrim rakstīta luga, kas tapusi, iedvesmojoties no 1919. gadā izdotajos laikrakstos aprakstītajiem notikumiem.
Lai gan izrādē Latvijas vēsturē nozīmīgā figūra - Kārlis Ulmanis - tiek gan pieminēts, gan epizodiski arī parādās uz skatuves, galvenais akcents likts uz tā saukto parasto liepājnieku dzīvi, ļaujot ieskatīties tā laika sadzīves ainās, piemēram, gājienā pēc malkas pāri aizsalušajam Liepājas ezeram, sieviešu histērijā, ostā šķiroties no aizbraucošajiem vācu karavīriem, karagūstekņu līķu aprakšanā un citās.
“Bija gan prieki, gan bēdas. Varēja priecāties, bet jāiet tālāk strādāt, jādabū ģimenei ēst. Tas, ka brīva Latvija, neatceļ to, ka tev vajag dabūt maizīti,” par pilsētnieku dzīvi stāsta aktieris Mārtiņš Kalita.
“Ejam cauri brīžiem, kas ir pilni dramatisma no tiem politiskajiem notikumiem, kas atbalsojas mūsu dzīvē,” saka režisors Valters Sīlis.
Krāsainās sadzīves epizodes dinamiski seko cita citai, mijoties ar dziesmām, kuru izpildījums veidots, atdarinot tā laika skaņu ierakstu kvalitāti.
Šie muzikālie numuri kopā ar fonā redzamajām fotogrāfijām, kas ņemtas no Liepājas muzeja krājuma, rada gluži vai taustāmu vēsturisku gaisotni.
“Esam mēģinājuši paskatīties uz tiem vēstures notikumiem tuvāk. Nevis kā vēstures grāmatās – viens teikums par politisko situāciju, bet padarīt to tuvāku, intīmāku,” klāsta aktrise Laura Jeruma.
Izrādes veidotāji uzsver, ka, lai gan iestudējums balstīts uz patiesiem vēstures faktiem un notikumiem, tas skatītājiem atstāj pietiekami daudz vietas arī fantāzijai un pārdomām par Ulmaņa pagaidu valdības laiku un tā atstātajiem nospiedumiem.
