Karapetjans debitē teātra režijā ar «Venēcijas tirgotāju»

Šekspīra lugas darbība notiek 16. gadsimta Venēcijā, bet tajā izceltās tēmas - dažādu kultūru un reliģiju sadursme - ir ļoti pateicīgas, lai runātu par notiekošo šodien. Viens no lugas galvenajiem varoņiem ebreju augļotājs Šeiloks ir piedzīvojis visdažādākās un arī ļoti neglaimojošas interpretācijas, bet režisors Aiks Karapetjans caur viņa tēlu vēlas runāt par to, kā jūtas cilvēks, kuru pārējā sabiedrība diskriminē: "Par cilvēku, kurš ir svešinieks. Lugā ir uzrakstīts, ka viņš ir ebrejs un simts reizes tas tiek atkārtots, bet tas vairāk ir simbols tiem cilvēkiem, kuri vienmēr bijuši diskriminēti vai atstumti no sabiedrības. Šajā ziņā mūsdienās tie varētu būt jebkurš cits. Eiropā, piemēram, Francijā arābi, Anglijā indieši un tā tālāk. Bet tā sociālā tēma mani ne tik ļoti interesē, man vairāk interesē tēma par cilvēku, kā viņš jūtas tur, kur viņš dzīvo un kā viņš mēģina aizstāvēt sevi tad, kad viņš pārstāv mazākumu".

Ebreju augļotāja Šeilokā lomā redzēsim Uldi Dumpi, bet viņa meitu Džesiku atveidos Madara Botmane. Aktrisei savukārt šķiet, ka šī luga sniedz labu iespēju aizdomāties par šobrīd tik aktuālajiem nacionālās identitātes jautājumiem: "Protams, varam spriedelēt par to, ka ebrejiem tur tādi un tādi noteikumi, ka viņi nedrīkst precēties ar citiem, bet viņi tura to savu identitāti, viņiem tā ir svarīga un viņi to mīl. Man liekas, tas ir tas, ko es pati gribētu pateikt arīdzan latviešiem, ka mums ir jānovērtē tas, ka mēs esam latvieši, un tā ir tā globālā ideja man pašai".

Galveno sieviešu lomu - skaisto Porciju atveidos Madara Saldovere, viņai šķiet, ka pāri visam lugā tomēr dominē aicinājums - cilvēkiem vienkārši būt cilvēciskākiem un cēlākiem savās rīcībās: "Stāsts ir par cilvēka sirdsapziņu, manuprāt, par tādiem augstiem tikumiem, kam seko arī mana varone. Cilvēciskās vērtības tādas klasiskas - uzticība, mīlestība, draudzība, palīdzība draugam, pašaizliedzība. Par to jau ir vienmēr svarīgi atgādināt".

Aktrise kā saistošu raksturo sadarbību ar režisoru Aiku Karapetjanu, Viņam šī ir debija teātra režijā, un varbūt tādēļ arī viņa skats uz Šekspīru esot svaigāks un oriģinālāks. Arī pats režisors stāsta, ka cenšas izvairīties no pārspīlēti pārnopietnas Šekspīra interpretācijas: "Katram ir savs priekšstats par Šekspīru, ka Šekspīrs ir kaut kas ļoti nopietns un sarežģīts, un viņi visi ar ļoti nopietnām sejām mēģina kaut ko darīt… Tas principā arī ir tas galvenais uzdevums, ko es mēģinu viņiem iedot, ka mums vajag vienkārši labi pavadīt laiku. Lai skatītājs arī labi pavada laiku tajā brīdī".

Izrādes vizuālajā ietērpā scenogrāfs Aigars Ozoliņš akcentu licis uz renesanses laika atmosfēru, iedvesmojies no tā laika glezniecības un gobelēniem. Kopnoskaņu viņš raksturo kā ļoti romantisku, mazliet naivu un rotaļīgu: "Ļoti liela romantika tā laika, kā man mūsdienās vienmēr ir pietrūcis. Jo man liekas, mūsdienās cilvēki kļuvuši tik līdzīgi viens otram un kultūras tik nonivelējušās, ka kļūst garlaicīgi. Tai laikā kaut vai vīrietis vai sieviete atšķīrās gan tērpos, gan uzvedībā, un ļoti".

Līdzās Uldim Dumpim, Madarai Saldoverei un Madarai Botmanei, lomās redzami arī Normundu Laizānu, Jāni Vimbu, Jāni Skani un vēl citi Nacionālā teātra aktieri.