Sadaļas Sadaļas

Kultūrdeva

Kultūreksperts Kaspars Zaviļeiskis ieska lasīt, lasīt,lasīt!

Kultūrdeva

Astro’n’out digitālais koncerts

Kultūrdevas ABC – Teātra dienas fenomens

Kā sāka svinēt Starptautisko teātra dienu?

1961. gadā ikgadējā Starptautiskā teātra institūta (International Theater Institute jeb ITI) pasaules kongresā Helsinkos Somijas centra prezidents, dzejnieks Arvi Kivimaa rosina visā pasaulē sākt atzīmēt Starptautisko teātra dienu. Visi vienojas par šo dienu pasludināt 27. martu – datumu, kad katru gadu jauno sezonu tradicionāli uzsāk Parīzes teātris “Théâtre de la Ville”.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Lai gan ITI organizācijai ir oficiālie centri vairāk nekā simts pasaules valstīs, par vēsturisko visu centru centru, protams, tiek uzskatīta Parīze.

Katru gadu ITI izvēlas kādu īpašu personu, kuru deleģē nodot pasaulei Starptautiskās teātra dienas vēstījumu. Pirmais šāda vēstījuma autors bija franču rakstnieks un režisors Žans Kokto 1962. gadā, bet 2021. gadā pasauli Teātra dienā ir uzticēts uzrunāt britu aktrisei Helēnai Mirenai.

Neskatoties uz to, ka Latvija kļūst par oficiālu ITI dalībvalsti tikai pēc neatkarības atgūšanas – 1992. gadā –, tieši padomju laikos Teātra dienu atzīmē ar vērienu. Doma laukumā bija uzbūvēta liela skatuve, uz kuras visas dienas garumā norisinājās dažādi teātra ļaužu priekšnesumi, kā arī tika organizēti teatralizēti gājieni, katram teātrim iejūtoties kādā krāšņā vienotā tēlā. Mūsdienās Teātra dienas svinības ir kļuvušas nedaudz piezemētākas, bet nenoliedzami – tikpat līksmas.

Visi Latvijas teātri šajā dienā nāk klajā ar kādu apsveikumu, veltot saviem skatītājiem un kolēģiem dziesmu, uzrunu vai pat uzvedumu.

Latvijas Nacionālais teātris 1993. gadā pirmoreiz šajā dienā izsludina pirmizrādi politiski satīriskai izrādei “Teātra žurka” Edmunda Freiberga režijā. Ilgus gadus šīs izrādes centrā ir īpašs duets – Jāņa Skaņa atveidotais circenis Cirča un Svetlanas Bless kolorītā žurka Kornēlija. Kopš 2010. gada izrāde, lai gan kā zīmolu nemainīgi nosaukumā saglabā žurkas vārdu, piedzīvo dažādas transformācijas. Žurkas veidošanā sāk iesaistīties lielākā daļa teātra trupas, piedāvājot skatītājiem “Ž-ž-Žurka ir klāt” (režisors Valdis Lūriņš), “Žurkas ex-libris” (režisors Valdis Lūriņš), “100 grami žurkas” (režisors Valters Sīlis), “Ideālā žurka” (režisors Jānis Vimba, Artūrs Krūzkops un Kaspars Zvīgulis) un citas izrādes. 2019. gadā, sagaidot teātra simtgadi, jaunais teātra direktors Jānis Vimba nolemj, ka žurkai ''pienācis gals'', un teātris atsakās no šāda veida politiskās satīras iestudēšanas.

Tradicionāli katru gadu Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiek arī Teātra dienas izcilības balvu pasniegšanas ceremonija, kuru sadarbībā ar muzeju rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt