„Viss mēģinājumu process mums bija neprātīgi interesants, jo mēs satikāmies ar neskaitāmiem ārkārtīgi gudriem un erudītiem cilvēkiem,” - tā darbu pie izrādes raksturo aktieris Vilis Daudziņš. Viņš stāsta, ka radošā grupa veikusi lielu izpētes darbu, konsultējusies ar antropoloģijas, etnogrāfijas un vēstures, folkloras, teoloģijas un vēl citu jomu speciālistiem.
Viena no aktiera atklāsmēm šī procesa rezultātā - cik ārkārtīgi maz mēs tomēr zinām, kā mēs esam veidojušies un kādās klišejās joprojām dzīvojam, piemēram, kultivējot mītu par 700 gadu verdzības jūgu:
„Ir skaidrs, ka 13.gadsimtā nekāda jēdzīga kristīgā ticība šeit nevarēja parādīties bez sadarbības ar vietējām ciltīm, jo pretējā gadījumā viņu [kristīgās ticības nesēju] bija tik maz, ka viņus nolikvidēt mūsu, sacīsim, tautiešiem tajā tālajā gadsimtā nebūtu nekādu problēmu. Tātad viņu atrašanās šeit zināmā mērā bija izdevīga.
Politiski izdevīga, stratēģiski izdevīga kaut kādiem cilvēkiem, kas te dzīvoja uz vietas. Piedāvājums bija pietiekoši vilinošs. Droši vien, tā bija kāda protekcija vai aizsardzība, piemēram, pret lietuviešiem vai citām agresīvām un lielām ciltīm, kas devās sirojumos, laupīja un kāva”.
Izpētes procesā aktieri it kā ar jaunām acīm paskatījušies arī uz to, kas tad īsti bija viduslaiki Latvijas teritorijā, kas bija Livonija un arī, piemēram, kādu vēstījumu sevi ietver Latvijas karogs. Taču pati izrāde nekādā ziņā nebūs vēstures izziņas stunda, tā būs fantāzija par mūsu tautas pirmsākumiem. Vilis Daudziņš: „Mēs šeit spēlējam gan cilvēkus, kas varētu būt leti vai letgaļi, gan arī tos, kas ir ieradušies šeit no Holandes un Vācijas - šīs kristīgās ticības nesējus. Kā šīs divas kultūras šeit sastopas, kā tās pretojas viena otrai vai gluži otrādi - sadarbojas, lai risinātu kādus kopīgus mērķus”.
Aktrise Baiba Broka ietērpta pelēcīgi brūnās villainēs, šis tērps raksturo viņas atveidoto tēlu Edi, bet viņai būs vēl otra loma: „Es esmu Ede, triju dēlu māte - vecā Ede, latviete. Būšu arī Minte - lībiete, kas dzīvo Rīgā kopā ar vāciem, strādā pie viņiem”.
Izrādes tapšanas procesā Baibai Brokai viena no atklāsmēm bijusi, cik dažādi un dažkārt kardināli pretēji iespējams interpretēt vēsturi: „Patiesībā daudzi zinātnieki aizstāv savas disertācijas un uzrāda viedokli, kas var būt apgāžams. Sākot strādāt pie šīs izrādes, mums bija tik daudzas versijas par šo periodu un viena otru izslēdzošas, - savā ziņā mēs jutāmies ar atraisītām rokām, ka tās visas ir interpretācijas, un, lūk, mums arī ir iespēja interpretēt.”
Režisors Gatis Šmits stāsta, ka viņu visvairāk vilinājusi tieši šī interpretācijas un iztēlošanās iespēja, jo to, kāda izskatījās letu apmetne pirms 800 gadiem, kādi bija tā laika cilvēki, kā viņi uzvedās - uz šo jautājumu konkrēti atbildēt šodien nevar neviens.
Savā ziņā viņš arī ar izrādi vēlētos kliedēt mītu par mūsu tautu kā mūžīgo upuri, jo viņaprāt, tas ir ne tikai postoši, bet arī patiesībai neatbilstoši. Gatis Šmits: „Katrā ziņā viens no mītiem ir par ļaundariem, kas atbrauca, kā, teiksim, rokoperā „Lāčplēsis” tas ir attēlots. Tas bija vajadzīgs 1988.gadā, tas bija brīnišķīgs darbs un atstāja nozīmīgas pēdas, to redzēja puse no mūsu tautas, un tas droši vien kaut ko būtisku mūsos izmainīja tai brīdī. Bet paiet laiks, un tad - pag, pag, vajag tomēr ko tādu, kas ceļ mūsu pašapziņu un pašcieņu… Un tad
spēlēt upuri, tas ir nožēlojami, to nevajag darīt, tas neko nedod.”
Izrādē „Pirmie aplausi” darbosies seši izcili JRT aktieri - līdzās Baibai Brokai un Vilim Daudziņam arī Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs un Ģirts Krūmiņš. Pirmizrāde skatāma trešdien.
