Izlaušanās no teātra grāmatvedības žņaugiem. Apkopoti Jura Strengas stāsti par teātri

“Teātris ir pilns ar veciem līķiem. Atver jebkuras skapja durvis, un tur izkrīt ārā skelets” – tā ir viena no aktiera Jura Strengas atziņām, izlasāma Ilonas Brūveres veidotajā grāmatā “Mana grāmatvedība”, kas tikko nākusi klajā. Grāmatas pamatā ir Jura Strengas stāsti par teātra un kino aizkulisēm, kas izstāstīti ar lielu devu humora, pašironijas, bet arī ar dziļa un jūtīga dzīves vērotāja skatu.

Jura Strengas stāstu krājums "Mana grāmatvedība"Baiba Kušķe, LR1

Juris Strenga pats kādā grāmatas lappusē sevi pasludina par dzīves pētnieku. Atzīst, ka viņu allaž interesējušas pārdomas par cilvēka esību, dzīvi un pasaules kārtību. Šī interese par vispārcilvēcisko jaušas cauri arī stāstiem jaunajā grāmatā.

Jau kopš 50. gadu nogales Juris Strenga regulāri pieraksta gan ikdienišķas norises, gan vērojumus par dzīvi un cilvēkiem, arī savus sapņus, kas bieži vien ir ļoti spilgti. Gadu gaitā viņam sakrājies milzīgs apjoms ar burtnīcām, blociņiem un kladēm, kurās pieraksti veikti. Tas bijis arī labs izejmateriāls, kad viņš sarunājās ar grāmatas autori Ilonu Brūveri.

Caur viņa stāstiem tagad var ielūkoties Dailes teātra aizkulisēs no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz mūsdienām, būt liecinieki mēģinājumu procesā vai arī, piemēram, pirmizrāžu ballēs, kas ļoti bieži izvērtās ļoti vētrainas.

Kā atzīst pats Juris Strenga, savā ziņā gan viņa veiktās piezīmes, gan tagad šī grāmata ir kā atbilde savulaik Pētera Pētersona izteiktajam vērtējumam par viņu: “Mans skolotājs Pēteris Pētersons vienmēr pārmeta – Juri, tu esi tāds sauss. Atļaujies taču, esi huligāns! Nu, izdari kaut ko neparastu! Tad tā viena atbilde Pētersonam ir, ka es varu uzrakstīt par teātra aizkulisēm.

Tā ir kaut kāda uzdrīkstēšanās, izlaušanās no grāmatvedības žņaugiem. No saviem pierakstiem, kur visa dzīve man ir pierakstīta.”

Grāmata, iespējams, no cita rakursa, nekā ierasts, piedāvā iepazīt Eduardu Smiļģi, Pēteri Pētersonu un citus Dailes teātra līderus, arī Viju Artmani, Eduardu Pāvulu un citus leģendārus aktierus.

Tā iepazīstina arī ar kino veidošanas aizkulisēm. Jurim Strengam pirmā loma 60. gados bijis kāds ''fricis'', un arī vēlāk viņš filmās vienmēr bijis bariņā pie fašistiem, profesoriem un citiem dīvaiņiem.

Grāmata rakstīta pašironiskā intonācijā ar humora piesitienu, jo, kā nosmej aktieris – teātra vēsture ir pārāk liela katastrofa, lai par to rakstītu nopietni:

“Šīs grāmatiņas temats ir ļoti nenopietns, jo man liekas, ka nav nekādas jēgas šajos drūmajos laikos ķerties pie vēl drūmākām lietām, kas ir teātra vēsture un vispār kas ir teātris kā tāds.

Tās ir katastrofas nepārtraukti. Bet uzdrīkstēšanās tā ir... Jo pēc tam es tāpat “dabūšu pa galvu”. Labi, ka daudzi ir miruši no tiem aprakstītajiem cilvēkiem, jo viņi nevar sacelties pret to, ka tas nav pareizi un ka nevajag vispār rakstīt par teātra aizkulisēm. Bet ir jau vēl arī dzīvi teātra kolēģi, noteikti var arī kādam nepatikt, bet tas nav svarīgi.”

Pirms ķerties pie grāmatas rakstīšanas, Ilona Brūvere ar Juris Strengu tikās vairāk nekā 20 sarunu seansos. Jau pirmajā reizē izkristalizējās grāmatas nosaukums, tiklīdz viņa ieraudzīja kastes ar aktiera pierakstītajiem blociņiem un uzzināja, ka viņš šo rakstīšanas vajadzību mantojis no mammas.

Ilona Brūvere skaidro: “Viņa mamma bija saimniecības vadītāja Krimuldas sanatorijā. Un viņa pierakstīja tīri tādas grāmatvediskas piezīmes: cik palagi ir izsniegti, cik ir iztērētas segas kādā konkrētā gadā un tā tālāk. Un tajā brīdī es Jurim teicu – Juri, grāmata sauksies “Mana grāmatvedība”! Viņš pasmējās, un tā mēs arī atstājām šo nosaukumu. Protams, tā ir drīzāk tāda absurdā dramaturģija. Jo, nu, protams – kāda grāmatvedība... Ne jau par to ir runa... Ir runa par to, ka cilvēks ļoti atklāti stāsta par savu dzīvi.”

Strādājot pie grāmatas, Ilona Brūvere iepazinusi Juri Strengu kā dziļu, jūtīgu cilvēku, kurš ārējās izpausmēs drīzāk ir intraverts, bet temperamentīgs un vitāls savā dvēselē, un to var sajust arī grāmatā.

“Mani šis cilvēks fascinē ar savu dziļumu. Ar savu patieso attieksmi pret dzīvi. Un par to, ka viņš meklē. Un viņš aizvien meklē un atklāj pasauli.

Viņam dzīve ir tā kā atklājums visu laiku, nepārtraukti. Un tas ir fantastiski,” teic Brūvere.

Reāli notikumi teātrī un dzīvē grāmatā mijas ar sapņiem, kas ir neticami spilgti un detaļās aprakstīti un kuros bieži vien figurē teātra kolēģi; izrādās arī sapņus Juris Strenga rūpīgi pieraksta.

Grāmatai ''Mana grāmatvedība'' ir spēcīgs vizuālais tēls, ko veidojis Artis Rutks. Vāka noformējumam izmantota fotogrāfija, kurā Juris Strenga redzams laikā, kad tapa viņa mūža loma – Brands Ibsena lugas iestudējumā.

Sarunu ar Juri Strengu un fragmentus no jaunās grāmatas Gundara Āboliņa lasījumā varēs dzirdēt Latvijas Radio 1 raidījumā “Radio mazā lasītava” 11. aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt