Aicinot skatītājus kopā ar teātra māksliniekiem veidot jaunu pasauli, ko var piedzīvot ar visām ķermeņa maņām, sirdi un prātu, festivāls “Homo Novus” gatavojas pavērt realitātes virskārtu, meklējot dziļākus slāņus un neierastas tēmas.
Festivāla direktore Gundega Laiviņa Latvijas Televīzijai atklāja, ka “tas ir jebkura laba mākslas darba pirmais kritērijs jeb priekšnoteikums – aicināt mūs ieraudzīt to pasauli, kurā dzīvojam, to realitāti no citas perspektīvas vai cita skatupunkta.”
Vairākas festivāla pirmizrādes radītas saistībā ar Rīgu - tās arhitektūru, vēsturi un cilvēkiem. To autori – japāņu mākslinieki, kuriem uzticētas arī atklāšanas vakara performances.
Negaidīta solās būt klausāmizrāde – pārgājiens pa pilsētas centru "Heterotopija Rīgā", kas pēta spiegošanas fenomenu, saistībā ar Japānas “visu spiegu dieva” Makoto Onoderas dzīvi Rīgā 20. gadsimta 30. gados. Japāņu režisors Akira Takajama aicina skatītājus ielūkoties vēsturē no neierastas pozīcijas, šoreiz klausoties japāņu un latviešu rakstnieku, tostarp Paula Bankovska un Ineses Zanderes stāstus.
“Makoto Onodera bija japāņu militārais atašejs un vienlaikus spiegs, kuru Japānas valdība atsūtīja uz PSRS pierobežu. Inteliģences pārstāvis, kuram palīdzēja viņa sieva. Viņi dzīvoja Rīgā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados,” pastāstīja režisors Akira Takajama, “Galvenais nolūks, lai cilvēki var noklausīties šo stāstu vietā, kur tas tiešām ir noticis.”
Izrādes pētniece Santa Remere apraksta klausāmizrādes tapšanu: “Mēs meklējām, kurās vietā Makoto ir dzīvojis, vēstniecības, koncertus, izrādes, preses balles, ko ir apmeklējis. Uzzinājām stāstus par viņa sekretāri, aukli un šoferi un palūdzām trim latviešu un japāņu rakstniekiem uzrakstīt stāstus, kas varētu būt notikuši šajās adresēs.”
Režisors Juja Tsukahara stāsta par teātra kolektīva “Contact Gonzo” izrādi “Koka vandalis”: “Mana izrāde balstās kontaktimprovizācijas idejās, kas notiek uz skatuves, izmantojot reāli stigru fizisko teātri, kas brīžiem līdzinās kautiņiem, apvienojumā ar deju un ķermeņu sadursmi. Izrādē valda gan vardarbīgs spēks un bruņinieciskums, gan humors un spēles prieks. Tā ir huligāniska horeogrāfija, kurā parādās arī cīņas mākslas un urbānās kultūras elementi, izmantojot arī zarus, nūjas. ”
Visneparastākā, šķiet, solās būt nakts klausāmizrāde “Skaņas dzimšana”- kā ceļojums no tumsas līdz ausmai septiņu stundu garumā, kurā deviņi mūziķi un mākslinieki aicinās piedzīvot nedzirdamā ieskanēšanos.
Savukārt fizisku pieredzi piedāvās izrāde-rituāls “Klapping”, aicinot skatītājus ne tikai vērot, bet pašiem izdejot futbolistu kustības.
Visu festivāla laiku tukšajā skolas ēkā Briāna ielā 13 būs aplūkojams godalgots scenogrāfijas darbs - šīgada Prāgas Scenogrāfijas kvadrinālē labākās ekspozīcijas titula valstu un reģionu sadaļā ieguvusī Filipa Kena instalācija “Mikrokosms”.
Turpat arī skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas jauno scenogrāfu izstāde “1:1”, kas aplūko skolu un izziņu kā procesu, kas nekad nebeidzas. “Šajā ēkā senāk bija tehnikums un šeit aizvien ir palikušas fizikas, ķīmijas un matemātikas klases, un mūsu pulkā ir scenogrāfi, kas apspēlēs šo tēmu,” stāstīja scenogrāfe Paulīne Kalniņa.
Pilna festivāla programma, kā arī informācija par biļešu cenām un iegādi pieejama “Homo Novus” mājaslapā.
Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” centrs šogad ir fon Stricka villa Aristida Briāna ielā 9. Festivāls ilgs no 5. līdz 13. septembrim.
