Strādājot pie iestudējumu “Dievišķs fakts”, režisors un horeogrāfs Rūdolfs Gediņš iedvesmojies no rakstnieka Franca Kafkas īsstāsta “Krustojums”. Sadarbībā ar dramaturģi Lailu Burāni tapusi darba skatuves interpretācija, kurā tēlu raksturu un attiecības dejas valodā veidoja visi izrādes dalībnieki.
“Man ir ļoti konkrētas lietas, par ko es runāju. Katram no viņiem ir ļoti konkrētas. Tās savā starpā var nesatikties. Tai pašā laikā divu unikālu lietu kombinācijā veidojas trešā unikālā lieta, kas var trāpīt kādam no citiem šeit. Šausmīgs mezgls! Bet tas tā ir! No vienas puses, konkrēti, no otras puses, tik plaši, ka tas var trāpīt vai arī netrāpīt. Ar to arī es rēķinos,” pastāstīja režisors un horeogrāfs Rūdolfs Gediņš.
Izrādē mijiedarbojas četras patstāvīgas būtnes, kuru rīcība no malas varētu šķist nesaprotama. Viņu savstarpējās attiecības balstītas uz teju visām iespējamām cilvēku emocijām. Iestudējuma autori uzsver – izrāde ir par katru no mums.
“Tā ir izrāde, pie kuras jāpierod. Tāpēc arī varbūt pirmās 10 minūtes sākas lēnām un pakāpeniski. Bet turpina pārsteigt visu laiku. Nav tā, ka mēs saprotam, kas notiek, un tagad jau gaidām nākamo soli. Pilna pārsteigumu,” pēc pirmizrādes redzēto raksturoja filozofs Ilmārs Šlāpins.
Izrādes “Dievišķs fakts” veidotāji secina – skatītājiem atliek vien riskēt, veidojot savu izpratni un mēģinot iejusties varoņu piedāvātajā emociju pasaulē.
