Pa daudzajiem gadiem ''Zelta sietiņa'' skolu izgājuši vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu, vēlāk to atzīstot par neatsveramu pieredzi.
Nu jau ilggadēji par pedagoģi kolektīvā strādā arī Baibas Šteinas meita Dace Adviljone, kurai arī drīzumā gaidāma apaļa dzimšanas diena.
Ierasti savas jubilejas Baiba Šteina pavadījusi strādājot, arvien piedāvājot skatītājiem kādu jaunu ''Zelta sietiņam'' iestudētu programmu. Tā bija domāts arī šoreiz, bet viņa neskumst, ka tagad tomēr būs atšķirīgi un koncerti noritēs kādā citā laikā.
Kā kara laika bērns viņa šī brīža situāciju uztver bez lieka uztraukuma, uzskata – varbūt pat par daudz mēs skandinām vārdu “krīze”.
Arī šobrīd viņa turpina ģenerēt idejas jaunām “Zelta sietiņa” programmām, un - gluži kā visi - darba lietas kārto attālināti:
Baiba Šteina stāsta: “Sarakstāmies ar grupu vecākiem, ar bērniem. Vienkārši man ir tāda sajūta, ka viss notiks, man ir pārliecība, ka visam ir jābūt kārtībā. Es vienkārši it kā pat nespēju domāt tādas tumšas domas, man negribas lietot šo vārdu “krīze”. Nu vienkārši ir tādi apstākļi, tā mēs esam nolikti, un mums ir jāprot tajos dzīvot.
Piemēram, es esmu četras programmas jau izdomājusi.
Tikko “palaidīs vaļā slūžas”, mums jau ir sagatavota atgriešanās deja, ar ko mēs atgriezīsimies VEF Kultūras pils priekšā viss ansamblis.
Un mums ir jau septembrī viens koncerts ieplānots, novembrī divi koncerti, aprīlī ir pilnīgi jauna koncertiecere, un šodien es jau piezvanīju maestro Paulam un komponistei Rezevskai, un jau ir programmas, kas man ir prātā. Tātad, kāda vaina – svinēsim 81, 82 un tā tālāk.”
“Zelta sietiņš” ir Baibas Šteinas lolojums 62 gadu garumā. Pa šiem gadiem dejas un arī dzīves skolu kolektīvā ieguvuši aptuveni 10 000 bērnu un jauniešu, un Baiba Šteina uzsver – viņa priecājas par katru un ne vienreiz vien gūst apstiprinājumu, cik dejas rūdījums arī vēlāk dzīvē viņas audzēkņiem ir noderīgs.
“Es priecājos par katru, kas kaut kur parādās, par kuru es kaut ko dzirdu. Nupat ar mani “Facebook” pēkšņi gribēja draudzēties Anrijs Ivanovskis. Viņš tagad Zviedrijā ir aktieris, kurš dejo un spēlē, un saka – jā, to viņš ir ''Zelta sietiņā'' ieguvis. Fantastiski, vai ne?” priecājas Baiba Šteina.
Ar “Zelta sietiņu” ir pilnībā sakausēta Baibas Šteinas dzīve, bet pēc izglītības viņa ir filoloģe, un 30 gadus strādājusi Rīgas kinostudijā par filmu redaktori un scenāristi. Gadiem ejot, viņa arvien vairāk novērtē šo satikšanās iespēju ar mūsu laikmeta pašiem dižākajiem cilvēkiem.
Baiba Šteina stāsta: “Es viņus zināju, viņi mani zināja. Un es varēju, piemēram, pēc intervijas piezvanīt Džemmai Skulmei un pateikt – tas ir fantastiski, ko jūs runājat! Es varu piezvanīt maestro Raimondam Paulam un mēģināt sarunāt, lai viņš tomēr uzraksta kaut ko bērniem atkal.
Un visas šīs personības... Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Juris Podnieks... Podnieks iemācīja man un meitām ēst piparus, kad mēs bijām Krimā un filmējām. Šādas mazas atmiņas...
Un saprotiet - šajā gaismā un starojumā... Fantastiskā laikmetā es esmu dzīvojusi!
Es galīgi sevi neiedomājos par kaut ko īpašu. Es domāju, ka šīs personības man dod tādu atstarojumu, šie cilvēki, kas man apkārt ir bijuši.”
No pašas Baibas Šteinas viņas spožo atstarojumu saņēmuši ne tikai tik ļoti daudzie viņas audzēkņi, bet arī abas meitas – Dace un Anna.
Dace Adviljone arī šomēnes svinēs apaļu jubileju, un “Zelta sietiņš” ir arī viņas neatņemama dzīves daļa un mīlestība daudzu gadu garumā, viņa tur darbojas kā horeogrāfe-pedagoģe.
Dace Adviljone stāsta: “Laimīga sagadīšanās, ka Baiba ir mana māte. Tas tiešām ir, kā saka, 24/7. Mēs runājam gan brīvdienās, gan rītos un vakaros, jo tās idejas te lido, viss notiek, un tas ir dzīvesveids, tas tiešām ir dzīvesveids – “Zelta sietiņš” un vispār dejošana, visa šī kustība.
Protams, ka ne vienmēr ir viegli, dažreiz ir smagi, grūti un sāpīgi, bet mēs zinām, uz kādu mērķi mēs ejam. Cik pēc tam skaisti tas viss izskatās!”
“Zelta sietiņa” skolu izgājušie ne reizi vien ir atzinuši, ka Baiba Šteina un citi pedagogi ļoti daudz prasa no bērniem, bet vēl vairāk dod un iemāca ne tikai dejošanu, bet arī dzīves likumus, kas ir ne mazāk būtiski.
