„Teica vectēvs - ardievu, Žēl man pasaules šīs, Bet es vēlos, lai zini, Tas nav viss, tas nav viss" - daudz zīmīgu vārdu tagad var saklausīt Harija Spanovska dziedātajās dziesmās. Savā ziņā kā zīmīga sakritība bija arī tā, ka tieši pirms viņa aiziešanas nakts Latvijas Televīzijā bija skatāms Olgas Dreģes jubilejas koncerts Dzintaru koncertzālē. Tas bija ierakstīts 19. augustā, un tajā bija redzams Harija Spanovska pēdējais iznāciens uz skatuves.
Tādējādi viņš it kā atvadījās gan no saviem kolēģiem, gan viņu tik mīlošajiem skatītājiem... kā ierasts - braši ceļos nometies, viņš Olgu Dreģi apsveica ar saulespuķi un abi kopā nodziedāja duetu. Olga Dreģe neslēpj, ka dienu vēlāk ļoti sāpīgi bija televīzijā redzēt sižetu jau par viņa aiziešanu.
„Hari, kad teātrī mēs saņēmām ziņu, ka Tu esi mūs atstājis, tajā vakarā „Panorāmā" Tu it kā atvainodamies, it kā mūs mierinot, dziedāji: „Nekas jau nebeidzas, vien priekškars aizveras". Tas vēl sāpīgāk liek apjaust to skumjo realitāti, ka no Tevis ir jāatvadās..." saka Olga Dreģe.
Harijs Spanovskis bija īsts Dailes teātra aktieris, sava skatuves krusttēva Harija Liepiņa svētīts, cilvēks ar karsti degošu un kvēlojošu sirdi. Šonedēļ viņa brūnās acis uz kolēģiem noraugās jau vien no Dailes teātrī izvietotajām fotogrāfijām, pie kurām vīst ziedi un deg sveces, atgādinot par viņa draudzīgo, spilgto, bet īso mūžu un viņa skaisto balsi, kas priecējusi tūkstošiem skatītāju.
Tu aizgāji pilnmēness naktī, noslēdzis savas dzīves apli. Mēs būsim ar Tevi, atvadoties teātrī un vēl ilgi, ilgi savos prātos un domās. Hari, lai Tavai dvēselei gaišs ceļš līdz Saulei," atsveicinās Olga Dreģe.
Atraisīts, vitāls un patiess cilvēks, kurš netēloja sevi labāku nekā ir - tā par Hariju Spanovski saka viņa ilggadējs teātra kolēģis Andris Bērziņš:
„Protams, arī visādi podi ir taisīti un gāzti. Katrā ziņā man patika tas, ka viņš bija dzīvs cilvēks. Ka viņam nekas cilvēcisks nebija svešs, un viņš arī neiztaisījās labāks nekā viņš ir. Kā viņš tur tagad jūtas, to mēs uzzināsim katrs pēc kāda laika, jo es dziļi tam ticu, ka mums būs lemts vēl noteikti kaut kad satikties".
Stipra rakstura cilvēks, kurš bieži vien mēdza uzlikt vientuļā vilka masku, bet patiesībā dvēselē bija ļoti trausls - tā savukārt par Hariju Spanovski - viņa tuvākais kolēģis un draugs - aktieris Jānis Paukštello
„Ir dikti, dikti skumji. Es pie viņa biju kādas divas vai trīs reizes tajā laikā, kad viņš jau bija ļoti vājš. Bet skaistākais ir tas, ka mēs šķiroties paspiedām viens otram roku. Tas jau bija zināms, ka agrāk vai vēlāk tas notiks, bet labākais ir tas, ka mēs esam mūžīgi. Es to zinu. Es esmu to sajutis".
Atvadīšanās no Harija Spanovska notiks ceturtdien no pulksten 10 līdz 12 Dailes teātra Mazajā zālē, bet no pulksten 13 līdz 13.45 Rīgas evaņģēliski luteriskajā Svētā Pāvila baznīcā. Apbedīšana pulksten pustrijos Raiņa kapos.
