Līdzās latviešu klasiķa Jāņa Ivanova prelūdijai arī pārējie skaņdarbi izvēlēti tādi, kuru autori kaut kādā veidā ir saistīti ar Latviju – Bēthovens, Gēršvins, Hačaturjans.
Lielā mērā skaņdarbu izvēli noteicis pats instruments ar t.s. Vīnes mehāniku. Savdabīgā mehānika un no tās izrietošās rezonatora konstrukcijas īpatnības Vīnes flīģeļiem piešķir ļoti atšķirīgu skanējumu no ikdienā lietotajiem instrumentiem ar angļu vai Erāra mehāniku. Šis instruments ir ļoti melodisks diskantā un vidējos reģistros, ar virstoņiem bagātu basa skanējumu, kas Vīnes instrumentus padara neaizvietojamus Mocarta, Šūberta un arī Bēthovena agrīnā daiļrades posma skaņdarbu atskaņojumos. Diemžēl šo mehāniku pārtrauca ražot pēc Pirmā pasaules kara, un
šobrīd šis instruments ir vienīgais publiskiem koncertiem pieejamais flīģelis ar Vīnes mehāniku. Flīģeli 2016. gadā restaurējis Jānis Kalniņš savā Ugāles ērģeļbūves darbnīcā.
Kalniņa vadībā uzbūvētas turpat 40 jaunas ērģeles Latvijā un ārzemēs, arī restaurētas daudzas ērģeles. Pēdējos 10 gados meistars īpaši pievērsies vēsturisko klavieru restaurācijai.
"Līgatnē ir klusums, daba, upe, skaisti skati, un ir arī hotelis "Zeit", kas apritē ir kopš 2017. gada, un šobrīd cilvēkiem tiks atklāta arī iespēja klausīties mūziku – jauniegādātais flīģelis ir sens vēsturisks instruments, kas līgatniešiem un Līgatnes viesiem sagādās jaunu un skaistu baudījumu,” stāsta pianists Jānis Karpovičs.
Kas šim instrumentam ir tāds, kas to varētu atšķirt no tiem flīģeļiem, ar ko mēs visbiežāk satiekamies ikdienā? "Visbiežāk ikdienā satiekamies ar tā saucamo dubulto repetīciju, kas ir jebkuru mūsdienīgu klavieru uzbūves īpašība. Savukārt šīs klavieres ir Vīnes mehānikas veidotas.
Šī mehānika ir daudz vienkāršāka, var panākt daudz lielāku ātrumu, briljantu tehniku.
Vīnes mehānikai visi augšējie reģistri ir būtībā ļoti, ļoti klusi, un tieši basa daļa ir tā, kas iznes visu instrumenta garšu. Sākumā bija ļoti grūti pie tā pierast, domāju, jebkuram pianistam, sēžoties pie vēsturiskā instrumenta, paiet zināms laiks, kamēr tiek aprasts, jo tur ir pavisam citi paņēmieni."
Jānis Karpovičs absolvējis JVLMA klavieru klasi maģistratūrā pie prof. A.Zandmaņa. Pašlaik strādā par pedagogu Rīgas 3. mūzikas skolā un kalpo kā ērģelnieks Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Aktīvi koncertē ansambļos, viņa īpašā rūpe ir Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ērģeļu restaurācija. Savā maģistra darbā viņš pētījis 19. gadsimta klavieru mehānikas, to korelāciju un dažādo flīģeļa mehāniku ietekmi uz mūzikas interpretāciju.
"Jāpaiet veselai dzīvei, lai šāds rakstu darbs varētu būt pilnasinīgs un pilnvērtīgs. Šis ir tāds pirmais atspēriens. Ir, kur un ko rakt," atzīst Karpovičs.
