Koncerta programmu veido dziesmas, kas tapušas vairāk nekā 30 gadu ilgā abu mūziķu sadarbības laikā.
Komponists un mūziķis Jānis Lūsens sacīja: "Tā ir viendaļīga koncertprogramma, kur mēs cenšamies ietvert mums nozīmīgas dziesmas un arī šiem Valsts svētkiem piemērotas dziesmas. Proti, kas ir bāzētas uz ļoti labu dzeju, kas ir faktiski mūsu tautas izcilo dzejnieku garadarbi, kas ir Skalbe, Ojārs Vācietis, Māra Zālīte un tā tālāk. Kā piemēram, "Karoga dziesma", ar kuru jau Dziesmu svētkos nu jau tradicionāli uzvelk mastā Dziesmu svētku karogu. Un tāda ir arī vēl viena otra, kas nāk no atmodas laika."
Savukārt Muktupāvels norādīja: "Katrai dziesmai ir savs stāsts un savs liktenis. Katra dziesma, ko es dziedu – dabīgi, ka man ir kaut kāda atmiņu kladīte, kas uzreiz atveras un katrs teksts, katra melodija ir kaut kam."
Kāds īpašs mirklis abiem mūziķiem saistās arī ar dziesmu "Tautas laiks", kurai par godu nosaukts arī koncerts.
""Tautas laika" galvenais vēstījums laikam nāk no Zigfrīda piedalīšanās festivālā "Jūrmala", kad viņš tajā laikā, kad to nedrīkstēja, viņš izgāja ar sarkanbaltsarkanu karodziņu un dziedāja šo brīnišķīgo Imanta Ziedoņa dzejoli visai bijušajai Padomju savienībai," teica Lūsēns.
Bet Muktupāvels norādīja: "Tas jau pirmām kārtām bija tiešais ēters, vairāku simtu, miljonu cilvēkiem. Un tā apziņa, ka es pārkāpju kaut kādu slieksni ar to, ka to nedrīkst darīt, bet es to daru – nu, sajūtas… varonīgas! Ļoti labas sajūtas!"
Vaicāts, kāds ir šī koncerta vēstījums mūsdienu sabiedrībai, Muktupāvels atbildēja – viņam būtu patīkami zināt, ka, noklausoties koncertu, ikkatrs atradīs kādu atbalsta punktu savai stiprajai stājai un sapratīs, par ko un kāpēc iestājas.
"Ne vienmēr tas ir kaut kas ārkārtīgi ideālistisks, jo arī šajā koncertā mēs dziedam par to, kas varbūt arī nav nemaz tik patīkams. Gluži kā mūsu vēsturē, gluži kā mūsu šodienā," teica Muktupāvels.
Ņemot vērā pandēmijas laika ierobežojumus, koncerts norisinās bez klātienes skatītājiem.
Par to Lūsēns teica: "Ir dīvaini, jā, bet tas vēstījuma spēku nemazina." Bet Muktupāvels piebilda: "Es drīzāk šo uztveršu, ka tā ir mūsu saruna vienam ar otru, kurā ir ļauts ieskatīties arī trešajām personām."
