Kultūra

No Napoleona laikmeta kleitiņām līdz padomju kažociņiem - bērnu modes vēsture DMDM

Kultūra

"Dirty Deal Teatro" 10 gadi: no izrādēm kafejnīcā līdz jaunās teatrāļu paaudzes kalvei

Šūbertiādes rīkotāja: Šūberta mūzika rada sajūtu, ka laime ir tevī pašā

Šūbertiādes rīkotāja: Šūberta mūzika rada sajūtu, ka laime ir tevī pašā

Šūbertiādes jau komponista Franča Šūberta dzīves laikā bija pasākumi, kuros viņa mūzikas cienītāji pulcējās baudīt dižā romantiķa darbus. Un arī šodien Šūbertiādes tradīcija ir plaši pazīstama daudzviet pasaulē. Latvijā Šūbertiāde piedzima 1997.gadā, kad pasaule svinēja Šūberta divsimtgadi. Šogad Šūbertiādes mājvietā Ungurmuižā būs dubultsvētki – svinēs Šūberta 220. dzimšanas dienu un pašas Šūbertiādes tradīcijas 20. gadadienu Latvijā.

Austriešu komponists Francis Šūberts nodzīvoja tikai 31 gadu, bet viņa radošais mantojums un ietekme mūzikā ir apbrīnas vērta – vairāk nekā sešsimt vokālu skaņdarbu, septiņas simfonijas, operas un vēl daudz citu melodiju, ko arī šodien atskaņo pilnās koncertzālēs un turpina godināt Šūbertiādēs.

„Šūbertiāde ir tāds notikums, kas apvieno brālību," saka Evita Zālīte, operdziedātāja un Šūbertiādes rīkotāja Latvijā.

„Tā tas bija gan Šūberta laikos, gan šodien. Tas apvieno cilvēkus, kuri mīl Šūberta mūziku, kuriem ir tuvs Šūberta gars, viņa domāšana un pasaules uztvere, tie bezdibenīgie dziļumi, ar kuriem Šūberts un viņa mūzika ir apveltīti,” turpina dziedātāja.

Viņasprāt, Šūberta mūzika rada sajūtu, ka laime ir meklējama sevī pašā.

„Tā lielā mīlestība uz cilvēku, tolerance un maigums ir tas, ko saprotam arī mēs, kuriem ir ļoti mīļa Šūberta mūzika. Jo, lai Šūbertu tā pavisam piedzīvotu, ir sajūta, ka ir jāpienāk viņam ļoti tuvu klāt. Viņam ir jāapsēžas blakus uz klavieru beņķīša, un tad tu piedzīvo Šūbertu!” skaidro Evita Zālīte.

Piedzīvot Šūbertu sesdienas vakarā Ungurmuižā varēs teju četru stundu garumā – skanēs Šūberta dziesmas un klaviermūzika, ko izdejos Cēsu vēsturisko deju kopa "Magnolija" greznos senlaiku tērpos. Evita Zālīte dziedās Ivara Hermaņa ģitāras pavadījumā, būs arī dziedātāji Ieva Parša, Vizma Zvaigzne, Krišjānis Norvelis un Viesturs Jansons, un virkne spožu instrumentālistu.

„Mēs atskaņosim arī „Foreles kvintetu”, kas ir tāds mūsu Šūbertiādes simbols cauri gadiem. Kad dzird „Foreļu kvintetu”, tad acu priekšā un sirdī uzburas tā atmosfēra, kas ir Šūbertiādēs,” smaida Evita Zālīte.

Mājas Ungurmuižā Šūbertiāde rada pirms 11 gadiem, pārceļoties turp no Cēsīm.

„Tas bija trāpījums simtniekā, pat ne desmitniekā," pirmos iespaidus par šo koncertvietu sarunā ar Latvijas Radio 3 „Klasika” atceras viens no Šūbertiādes iedibinātājiem Latvijā pianists Aldis Liepiņš.

„Kā tas parks uzņem to mūziku, kā tie ozoli rezonē ar skaņām un kopā ar putniem! Tāpēc jau arī tā publika nāk. Un faktiski šis pasākums nav nemaz jāreklamē, tikai jāatgādina, kad tas ir. Un tad jau tie, kas vienmēr ir bijuši, arī būs.”

Bet pirmā Latvijas Šūbertiāde notika tieši pirms 20 gadiem Cēsu pils parkā toreizējā Cēsu Mūzikas festivāla ietvaros. Aldis Liepiņš atminas, ka lielākā gatavošanās notikusi naktī pirms koncerta.

„Nākošās dienas vakarā pils dārzā tika izvests pats „Šūberts”. Tas bija neviens cits kā Eduards Liniņš. Viņam bija speciāli piemeklētas brillītes, un viņš bija apklāts kā piemineklis pirms atklāšanas. Parks bija pilns ar cilvēkiem, jo tas bija kaut kas pilnīgi jauns, un visiem bija liela intriga – kas tad būs? Mūziķi – gan koristi, gan neliels orķestrītis – bija ģērbti 19.gadsimta tērpos. Vārdu sakot, mēs ļoti pūlējāmies lai tā pirmā [Šūbertiāde] izdotos. Nezinājām jau, ka tā būs pirmā. Bet izrādījās, ka tas ir kaut kas tik labs, ka bez tā vienkārši nevar iztikt. Un nu jau tā ir divdesmitā.”

Šūbertiāde Ungurmuižā sāksies sestdien, 5. augustā, sešos vakarā. Koncerta stāstnieka lomā būs aktieris Gundars Āboliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt