Idejas autors šai muzikālajai atrakcijai neparastajā vidē ir diriģents Normunds Šnē, kura azarts aizrāvis arī komponistu Kristapu Pētersonu, kurš speciāli šim koncertam uzrakstījis skaņdarbu „Akustikas apguve", par mūziku neparastajā vidē stāsta Normunds Šnē.
Vide, jāteic, ir pilnīgi unikāli un nesaprotamā veidā saglabājusies tikpat kā neskarta. Rūpība un filigrānā meistarība, ar kādu ir izveidotas lustras, mājas dizains, griestu ornamenti, ir kaut kas tāds, ko mūsdienās mēs vairs nevaram piedzīvot. Šīs ēkas iekšpuse ir uzrunājoša jau pati par sevi, mūzika būs tās pievienotā vērtība. Šeit skanēs arī Šnitkes himnas, kā arī Jespera Nordina un Gregorija de Hopa darbi stīgām,” stāsta Šnē.
Kristaps Pētersons atklāj, ka viņa skaņdarbā telpa jeb akustika ir galvenā partija, bet blakuspartija - notis.
"Mūziku, ko katrs [mūziķis] individuāli spēlē veido atšķirīgu korelāciju, izejot no tā, kāds ir izvietojums," skaidro Pētersons.
Festivālu 29.maijā turpinās koncerts Rīgas Svētā Pētera baznīcā, kad pie „Sinfonietta Rīga" diriģenta pults stāsies diriģents Māris Sirmais. Līdzās Pētera Vaska, Erki Svena Tīra un citu komponistu mūzikai, arī šajā koncertā izskanēs pirmatskaņojums - divas daļas no Raimonda Tigula jaunā skaņdarba „Horizonts Vertikāle", stāsta komponists.
„Būs dzirdami nospiedumi no manas pēdējā laika aizraušanās ar meditāciju. Skaņdarbā būs neiztrūkstoši dzirdams arī hangs - instruments, ar kuru es pēdējos gadus esmu aizrāvies, kā arī duduks, viens no maniem mīļākajiem pūšamajiem instrumentiem,” norāda Tiguls.
6. jūnijā Spīķeru koncertzālē savukārt varēsim novērtēt Nīderlandē studējošā komponista Krista Auznieka kameroperas „Saules vējš" pasaules pirmatskaņojumu. Tā pamatā ir stāsts par satikšanos lidostā.
11. jūnija koncerts Dailes teātrī savukārt sola tikšanos ar džeza leģendu no Amerikas Pīteru Erskinu, kurš muzicēs kopā ar „Sinfonietta Rīga", diriģents Normunds Šnē viņu raksturo kā izcilu meistaru.
Viņu no daudziem citiem mūziķiem atšķir viena ārkārtīgi svarīga īpašība - viņa atvērtība visam, kas notiek mūzikā, neatkarīgi no žanra, no robežām, priekš viņa tādas nepastāv,” Erskinu raksturo Šnē.
Koncerts ar Pīteru Erskinu noskaņas ziņā būs skaudrākais visā Rīgas festivālā, jo tajā skanēs britu komponista Tērnidža opuss „Blood on the floor", kas ir ļoti personisks stāsts par narkotiku atkarības traģēdiju.
Noskaņās gluži pretēji būs festivālā iekļautie abi Latvijas Radio kora koncerti Pētera baznīcā, kuros skanēs sakrālā mūzika. 19. jūnijā Latvijas Radio koris kopā ar pianisti Diānu Ketleri atskaņos Franča Lista lielformāta opusu „Via Crucis" Kaspara Putniņa vadībā. „Mūzika, kurā ir ārkārtīgi daudz klusuma, kas principā ir apcere par lielajiem jautājumiem, par lielajiem notikumiem un simboliem,” pauž Ketlere.
Festivālā neizpaliks arī tango kaislības, ko piedāvās īpašs uzvedums Nacionālajā operā. Tajā piedalīsies akordeoniste Ksenija Sidorova, mūziķi no Krievijas un Kazhstānas, kā arī baleta solisti. Uzvedumā būs iekļauts arī Artura Maskata jaundarbs.
Es savā darbā atsaucos uz 30.gadu Rīgu, un man pat ir dažas tādas iekšējas piezīmes partitūrā, piemēram, Čaks skatās kino un pusnakts pie Māras ezera Pārdaugavā. Tas būs tango Rīgai,” saka Maskats.
Ļoti īpašs būs Rīgas festivāla noslēgums, kad varēsim redzēt uzvedumus „Mūzika, deja, piedzīvojums". Tajos piedalīsies Nacionālais simfoniskais orķestris, deju grupa „Dzirnas", kā arī Rīgas Dienas centru bērni, kuri „Dzirnu" dejotāju vadībā jau vairākus gadus strādājuši pie deju priekšnesumiem. Pie diriģenta pults būs slavenais zviedru trombonists Kristians Lindbergs.
Uzvedumi notiks Nacionālajā operā 21. un 22.jūnijā.
