Goda vieta koncerta programmā ierādīta šī gada jubilāram Ludvigam van Bēthovenam – kamerorķestra mūziķi izpildīs meistara Ceturto simfoniju un uvertīru dziesmuspēlei "Karalis Stefans". Savukārt Marka Buškova muzikālo talantu klausītāji varēs novērtēt Leonarda Bernsteina "Serenādes" filosofiskajos dialogos.
"Pasaules likteņu lielie konstruktori ir sarūpējuši tiešām dīvainu laiku, kurā “Sinfonietta Rīga” sāk savu 15. sezonu.
Taču iespējams tieši tālab mākslām šobrīd ir sevišķa nozīme, jo to izraisītās asociācijas un apziņas plūsmas maiņa varbūt ir tieši tas, kas cilvēkiem patlaban ir nepieciešams," gatavojoties koncertsezonai, vērtē Normunds Šnē.
Roberts Šūmanis Bēthovena Ceturto simfoniju raksturojis kā slaidu grieķu jaunavu starp diviem ziemeļu milžiem – Bēthovena Trešo un Piekto simfoniju. Kopš simfonijas pirmatskaņojuma 1806. gadā publikā ir iesakņojies priekšstats, ka Bēthovena ģēnija radošais spēks un darbu kvalitāte ir mērāma lineāri kāpjošā līknē, simfoniju numerācijas secībā. “Tomēr šis uzskats ir tik vien kā romantiska ilūzija,” norāda “Sinfonietta Rīga” pārstāvji. “Lielo simfonisko audeklu paēnā esošās Ceturtās simfonijas ievadā klausītājs sastop ne mazāk vērienīgas ainas – te dramatiska spēka un liktens tumšie padebeši mijas ar saulainām mažora nokrāsām un atklāj Bēthovenam tik raksturīgo, dabas ainavu vērojumos kaldināto rokrakstu.”
Savukārt spilgtu vēsturisku naratīvu Bēthovens izklāstījis dziesmuspēlē "Karalis Stefans", kas kā pasūtījuma darbs tapis par godu Ungārijas ķēniņa Stefana tūkstotsgadei 1811. gadā.
Koncertprogrammas viesmūziķa, beļģu vijolnieka Marka Buškova sniegumā klausītāji dzirdēs amerikāņu komponista un diriģenta Leonarda Bernsteina jaunības dienu opusu vijolei, stīgām un sitaminstrumentiem "Serenāde” pēc Platona "Dzīru" motīviem
Sezonas atklāšanas notikumu papildinās Franča Beltes fotokolāžu izstāde, kurā mākslinieka acīm tverta orķestra dzīve iepriekšējās sezonas garumā. Darbi tapuši, sintezējot un transformējot fotoobjektīva tvertos motīvus kamerorķestra iepriekšējās koncertsezonas laikā.
"Atsaucoties uz franču domātāja Mišela Fuko idejām par heterotopiju jeb telpas citādību, es veidoju darbu par atšķirīgām sociālām telpām. Vienā atrodas orķestris, citā – klausītājs. Mani vadīja nepārvarama vēlme ielūkoties orķestra telpā dziļāk,” raksturojot darbu tapšanu, saka izstādes autors.
