Pirmajā festivāla nedēļā uzmanības centrā būs jaunie mūzikas talanti, bet otrā nedēļa piedāvās tikšanos ar pieredzējušiem meistariem.
Festivāla mākslinieciskā vadītāja Baiba Kurpniece iezīmē piedāvājumu:
“Iznāks tāda skaista arka. Mēs festivālu atklāsim ar Daumanta Liepiņa solokoncertu. Un mēs festivālu noslēgsim ar solokoncertu. Ar Žana Gijēna Keirasa solokoncertu. Festivāla atklāšanā būs dižgars Bēthovens, un festivāla noslēguma koncerta centrā būs dižgars Johanss Sebastians Bahs”.
No Bēthovena kopumā 32 klaviersonātēm Daumants Liepiņš atklāšanas koncertam Mazajā ģildē izvēlējies trīs - pirmo un pēdējo, kā arī Pastorālo sonāti. Viņš ir pārliecināts – tieši klaviersonātes vislabāk atklāj, kāds Bēhovens kopumā ir mūzikā:
“Jūs redzēsiet, ka Bēthovens atklājas ne tikai kā dziļš filozofisks domātājs, kā pierasts viņu portretēt, bet arī kā pavisam nebēdnīgs bērns un arī apcerīgs dabas vērotājs,” stāsta Daumants Liepiņš.
Daumants Liepiņš šobrīd ir viens no spožākajiem mūsu jaunajiem pianistiem, daudzu nozīmīgu konkursu laureāts. Zviedru prese viņu jau nodēvējusi par pasaules klases mūziķi ar ģēnija auru.
Nākamā tikšanās festivālā būs ar virtuozo britu vijolnieku Tomasu Gūldu. Viņš vienlīdz labi jūtas ļoti dažādos mūzikas stilos, bet viņa stihija ir Mocarta mūzika, ko viņš interpretē ļoti dzīvi, dabiski un spontāni.
Koncertā Lielajā ģildē Tomass Gūlds saspēlēsies ar orķestri "Sinfonietta Rīga", būs solists un atskaņojuma vadītājs. Programmas centrā – Mocarta Trešais vijoļkoncerts un 29.simfonija.
Festivāla dalībnieki būs arī ansamblis "Raro", kura dibinātāja ir Rīgā dzimusī pianiste Diāna Ketlere. Pirms 15 gadiem kopā ar domubiedriem viņa izveidoja šo apvienību, ansambļa nosaukumā liekot Roberta Šūmaņa pseidonīmu “Raro”.
Viens no centrālajiem opusiem "Raro" koncertā būs Džordžes Enseku Rumāņu rapsodija, kas, kā stāsta Diāna Ketlere, ansamblim ir ļoti iemīļots.
Festivālu noslēgs divi Francijas viesu koncerti. Viens no tiem būs Modiljāni stīgu kvartets, kas ir regulārs nozīmīgu Eiropas koncertzāļu viesis, un ir pirmais no stīgu kvartetiem, kam ticis gods ieskandināt Elbas filharmoniju Hamburgā.
Bet otrs – spožais franču čellists Žans Gijēns Keirass, kas piedāvās Baha Čella svītu un atbalsu programmu.
Programmas centrā ir Baha sešas svītas čellam solo, ar kurām Keirasam ir īpašas attiecības jau daudzu gadu garumā. Izcils ir viņa svītu ieraksts, kas iznāca 2003. gadā, viņš piedalījies laikmetīgās dejas izrādē, atskaņojot svītas, un tagad jaunākais projekts ir Baha Svītas un atbalsis. Stāsta Baiba Kurpniece:
“Vienā vakarā visas sešas svītas, kam pretī likti sešu 20. gadsimta komponistu skaņdarbi kā atbalsis,
kuras ievada svītas, kuras savieno svītas, ļoti atšķirīga mūzika, ja mēs skatāmies attiecībā pret Bahu, bet, kā saka Keirass, viņu tieši saista šis kontrastu princips, jo, viņaprāt, ja šādiem vispār atzītiem lieliem meistardarbiem pretstata pilnīgi atšķirīgu muzikālo pasauli, tas mums liek ar citām acīm arī paskatīties uz šiem lielajiem meistardarbiem”.
Ar franču čellista Žana Gijēna Keirasa solokoncertu Rīgas kamermūzikas festivāls noslēgsies 20. oktobrī. Plašāk ar programmu iespējams iepazīties festivāla mājaslapā.
