Rodžera Votersa cilvēcības manifests aizkustina arī Rīgas klausītājus

24.augustā koncerttūres “Us + Them” ietvaros Arēna Rīga uzstājās Rodžers Voterss (Roger Waters), leģendārās britu rokgrupas “Pink Floyd” viens no dibinātājiem un dziesmu autoriem, vizionārs un cilvēktiesību aktīvists.

Savu darbību sākuši pagājušā gadsimta 60.gados, koncertdarbību jau krietnu laiku kā pārtraukuši “Pink Floyd” vēl joprojām ir viena no pasaules ietekmīgākajām grupām ne vien muzikāli, bet arī vizuāli un sava sociālpolitiskā vēstījuma dēļ. Un tieši Rodžers Voterss bija “Pink Floyd” galvenais dziesmu tekstu autors un konceptuālo ideju attīstītājs, 70. gados uzdrīkstoties tieši un atklāti runāt par tādām tabu tēmām kā nabadzība, alkatība, šķiru konflikti, garīgā veselība un citām tēmām, par kurām vēl mūsdienās labprātāk klusējam un tās izliekamies nemanām.

Pats Voterss savu solo darbību uzsāka 1984.gadā un līdz šim ir izdevis piecus solo albumus. Galvenokārt dziesmas no Votersa pēdējā, 2017.gadā izdotā, solo albuma “Is This the Life We Really Want?” un “Pink Floyd” zelta klasika veidoja “Us + Them” koncerttūres repertuāru.

“Pink Floyd” mūzikai piemīt pārpasaulīgums – tā ir dzidra skaņa, kas veldzē un mierina līdzīgi kā šūpuļdziesma, kas piedziedājumā pārtop protesta himnā. Savukārt

Rodžers Voterss savā solo karjerā ir dziesminieks, kas lielāku uzmanību pievērš stāstam, pieturoties pie muzikāli vienkāršākas formas.

Pirmā daļa – mašīna vai cilvēks?

Koncerts ir emocionāli un psiholoģiski spēcīgs jau ar pirmo ainu, kur jūras krastā, publikai uzgriezusi muguru, sēž sieviete, visdrīzāk arābu izcelsmes. Zālē dzirdama nervoza kāju dipoņa, sievietes dziedāšana-vaimanāšana, attāli šāvienu trokšņi, kopā radot sajūtu kā kaujas laukā. Uz ekrāna šķietami idilliskais video ir pārvērties asiņu peļķē un koncerts sākas ar dziesmu “Speak to Me”.  Arī turpmākajās vizualizācijās izmantoti nepatīkami kadri un asi krāsu kontrasti, kopā kombinējot video, animāciju un atspoguļojot arī uz skatuves notiekošo.

Pirmās daļas kulminācija ir tās noslēgums - “Another Brick in the Wall Part 3”, kuras laikā uz skatuves mūziķiem pievienojas dažāda vecuma bērni, kas tērpti oranžajās cietumnieku formās un ar melniem maisiem uz galvas – kā uz nošaušanu. Dziesmai attīstoties, bērni atbrīvojas no maisiem un formām un, uz krūtīm nesot saukli “Resist!” jeb “Pretojies!”, soļo pretī savai nākotnei.

Priekšnesums raisa lielas ovācijas un emocionālā spriedze nosacīti ir mazināta, taču tā atgriežas jau pēc mirkļa – starpbrīdī.

Uz lielajiem ekrāniem, koši sarkaniem burtiem,  skatītāji var izlasīt aicinājumu pretoties lielvarām – gan politiskām, gan informāciju tehnoloģiskām, bet iztālēm atkal ir dzirdami šāvieni, kliedzieni. Lai gan no konkrētās karadarbības esam pietiekami tālu, mēs tajā līdzdarbojamies, esot vienaldzīgi un pasīvi.

Otrā daļa - cūkas un suņi

Koncerta otrā daļa balstīta uz “Pink Floyd” albumu “Animals” un Dž. Orvela stāstu “Dzīvnieku ferma”. Pāri skatītāju galvām ir izaugusi Batersijas spēkstacijas (Battersea Power Station)  hologramma, un  protests ir daudz konkrētāks - iesaistītās personas tiek sauktas vārdā “Tramps ir cūka” - mēs varam izlasīt uz spēkstacijas mūriem, bet gar skatītāju acīm aizlidoja liela, rozā cūka ar lozungu “Saglabā cilvēcību!”.

Otrajā daļā ir mainījusies arī krāsu koncepcija - psihodēlisku krāsu stencili kā atsauce uz hipiju kultūru un studentu protestiem pilsētu ielās, kā arī liek aizdomāties par mūsdienu aktuālo ielu mākslinieku “Banksy”, kura stencili ne vien kritizē sabiedrību, bet arī aicina būt vienam pret otru līdzjūtīgākiem. Prātā ienāk ķecerīga doma: varbūt “Banksy” ir viens no Rodžera Votersa alterego?

Skaidrs, ka ikvienai idejai, īpaši politiskai ir sava otra puse, un arī Votersa paustie lozungi katram pašam ir jāizvērtē individuāli. Tas ir nebeidzamais aplis – kritiķim jābūt gatavam, ka pats tiks kritizēts. 

Taču tajā pašā laikā “Us + Them” vēstījums mūs aicina attālināties no konkrētām personālijām, skaļiem lozungiem, ar mūsu izcelsmi saistītiem stereotipiem un sajust.

Sajust, cik mēs visi - cilvēki - esam savā starpā vienoti. Mēs visi priecājamies un esam cerību pilni, izjūtam sāpes vai izsalkumu, ilgojamies pēc mīlestības. Nav “mēs un viņi”, ir  “mēs + viņi” jeb “mēs visi ”.

Šajā vakarā savām acīm skatām arī leģendāro albuma “The Dark Side of Moon” prizmu, kas paceļas pār skatītāju galvām un kuru caur lauž krāsaini lāzeri, bet skatītāju acu augstumā lido lode. Albuma “The Dark Side of Moon” dziesmas “Brain Damage” un “Eclipse” skar garīgās, emocionālās veselības problēmas, un šī koncerta ietvaros aicina ieklausīties sevī un apzināties karu, ko katrs pārdzīvojam savā iekšējā pasaulē.

Koncerta noslēguma dziesma ir “Comfortably Numb”, kas ir stāsts par to, kā mēs sev paši melojam, izliekamies, ka viss ir kārtībā.  Mums sāp, iespējams, tā ir mūsu prāta ieslodzītā cilvēcība.

“Man, drūmajam, tikai vajadzēja sajust jūsu mīlestību,“ tā Rodžers Voterss, pateicoties publikai par tās grandiozajām ovācijām un piebilstot, ka visi viņa albumi ir par mīlestību.

Aplis noslēdzies ar laimīgām beigām –  uz ekrāna atkal redzama jūras malā sēdošā sieviete. Šoreiz viņa pagriežas pret skatītājiem, plaši izplestajās rokās sagaidot savu mazo, smaidīgo meitiņu.

Koncerta dziesmu secība:

  1. Speak to Me
  2. Breathe
  3. One of These Days
  4. Time
  5. Breathe (Reprise)
  6. The Great Gig in the Sky
  7. Welcome to the Machine
  8. Déjà Vu
  9. The Last Refugee
  10. Picture That
  11. Wish You Were Here
  12. The Happiest Days of Our Lives
  13. Another Brick in the Wall Part 2
  14. Another Brick in the Wall Part 3
  15. Dogs
  16. Pigs (Three Different Ones)
  17. Money
  18. Us and Them
  19. Smell the Roses
  20. Brain Damage
  21. Eclipse
  22. The Bravery of Being Out of Range
  23. Comfortably Numb

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti