Pūtēju orķestri izdzīvos Latvijas simtgades stāstu koncertā «Vienā elpā»

VIII Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru salidojuma koncertā “Vienā elpā” 5. maijā plkst. 17 Ķīpsalas hallē vienā varenā orķestrī apvienosies 37 Latvijas labākie skolēnu pūtēju orķestri – 1500 jaunie mūziķi, kuri stāstīs Latvijas simtgades vēstures stāstu mūzikā.

„Koncertā vienā elpas vilcienā izdzīvosim Latvijas simtgades stāstu. Konkrētā laika sajūtu skatītājiem radīsim gan ar mūziku, gan arī ar valodu, kāda bija raksturīga katram gadu desmitam,” norāda koncerta režisore un idejas autore Inga Krišāne.

Programmu papildinās krāšņi orķestra defilē priekšnesumi, ko, rībot bungām un skanot taurēm, izpildīs Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris un jauniešu pūtēju orķestris “Auseklītis”, kā arī Latvijas Republikas Zemessardzes jauniešu pūtēju orķestra atskaņotās intermēdijas.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Haralds Bārzdiņš akcentē: „Defilē kustība strauji attīstās. Arī skolēnu apvienotais pūtēju orķestris spēlēs ar mazajām pultīm, būs kustībā un veidos horeogrāfiskus zīmējumus, līdzīgi kā jau aizsākām skolēnu dziesmu un deju svētkos!”

Koncertā skanēs tautas mūzika un skaņdarbi, kas tapuši Latvijas pirmās brīvvalsts laikā līdz pat mūsdienām.

Atmiņā tiks atsaukta melodiskā latgaliešu tautas dziesma “Aiz ezera augsti kalni” Raimonda Paula apdarē, “Rikšiem bērīt' es palaidu” Raita Rēriha apdarē un  latviešu klasiskās mūzikas pērles – Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Andreja Jurjāna “Trimpus maršs” un Jāņa Ivanova “Svinīgā prelūdija”, kas koncertā skanēs mūsdienīgos aranžējumos. 

Līdzās tiem koncertā skanēs arī Aivara Krūmiņa “Fantāzija par latviešu strēlnieku dziesmu melodijām” un popurija “Brāļi Laivinieki” pirmatskaņojums. Tajā ietverti abu kupletistu un Alfrēda Vintera 30. gadu hiti, kas tolaik bija tikpat populāri kā Raimonda Paula mūzika šodien. Atzīmējot izcilā pūtēju orķestru diriģenta, pedagoga un komponista Gunāra Ordelovska 90. jubileju, programmā ir ietverta G. Ordelovska  “Melodija” no pūtēju orķestru repertuāra zelta fonda. Koncertu noslēgs Raimonda Paula popurijs “No Kolkas  līdz Rēzeknei” par “Dzeguzītes” dziesmām, kas Aivara Krūmiņa aranžijā iekrāsosies jaunās muzikālās krāsās. Vēl koncertā skanēs Baumaņu Kārļa, Alfrēda Feila, Jura Kulakova, Jāņa Lūsēna un citu skaņražu sacerējumi.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Haralds Bārzdiņš, režisore Inga Krišāne, scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, horeogrāfe Ilze Līviņa.

VIII Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru salidojums notiks 4. un 5.maijā Rīgā. Salidojumā piedalīsies 37 Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestri no visiem novadiem ar turpat 1500 dalībniekiem. 4.maijā notiks pūtēju orķestru defilē programma un koncerts laukumā pie Brīvības pieminekļa, bet 5.maijā – koncerts “Vienā elpā” Ķīpsalas hallē.

Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestri sevi pieteica 1967.gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kuros piedalījās 22 kolektīvi (600 dalībnieki). Kopš šiem svētkiem izglītības iestāžu pūtēju orķestru skaits ir pieaudzis līdz 41 kolektīvam, tajos darbojas aptuveni 1500 dalībnieku. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku starplaikos, sākot ar 1981. gadu, regulāri notiek Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru salidojumi. Pēdējais salidojums notika 2012. gadā Jelgavā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti