Benefice

Citu pasauļu iepazīšana – Lielajai mūzikas balvai nominētie interpreti

Benefice

Auznieks, Ķirse, Jančevskis – iepazīstam Lielajai mūzikas balvai nominētos komponistus

Pastāvēs, kas pielāgosies. Lielās mūzikas balvas nominanti par izcilu sniegumu gada garumā

Pastāvēs, kas pielāgosies. Lielās mūzikas balvas nominanti par izcilu sniegumu gada garumā

Neraugoties uz aizvadītā gada ierobežojumiem, mājsēdēm un "lokdauniem", kultūras dzīve spītīgi turpināja elpot, un koncertu rīkotāji un mākslinieki – neatlaidīgi plānot, pārplānot un realizēt iecerēto. Latvijas Radio 3 "Klasika" pievēršas Lielās mūzikas balvas kategorijai "Izcils sniegums gada garumā", kurai nominēts Latvijas Radio bigbends un tā mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags, Liepājas Simfoniskais orķestris tiešsaistes koncertu ciklā "Simfonija tuvāk" un ērģelnieks Aigars Reinis un koncerti Rīgas Domā.

Lielās mūzikas balvas nominanti kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā":

"Šogad nav nekādas īpašas nominācijas par pandēmijas laika māksliniecisko darbību, bet, ņemot vērā pagājušā gada brāzmas, kuras bija baudāmas visa gada garumā, nominācija "Par izcilu sniegumu gada garumā" ir vēsturiska. Ja iepriekš bija jāvērtē tikai un vienīgi atskaņotājmāksla, šoreiz "izcils sniegums" nozīmē arī spēju pielāgoties apstākļiem un spēju riskēt, jo pat tad, ja mēnesi iepriekš tiek paziņotas izmaiņas attiecībā uz noteikumiem, tad mūziķiem un rīkotājiem tas ir par vēlu [lai reaģētu], tāpēc bija lietas, kuras mūziķiem bija jāmaina ātri, un bija tādi, kuri to tiešām spēja, un tādi, kuri ne tikai rūpējās par māksliniecisko izpildījumu, bet arī tehnisko kvalitāti un nenostādīja to otrajā plānā," uzsver Lielās mūzikas balvas žūrijas loceklis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Andris Saulītis.

Ko dara Latvijas Radio bigbends? Spēlē! 

Latvijas Radio bigbends (RLB) aizvadītajā gadā īstenoja daudzveidīgas programmas, sadarbojoties ne vien ar pašmāju, bet arī ārzemju māksliniekiem. Visa gada garumā bija sajūta, ka šie mūziķi dzīvo nevis pandēmijas skartā un neparedzamā realitātē, bet gan patiesi izbauda skatuves starmešu un tiešraides koncertu kameru uzmanību. Bigbenda elektrizējošās koncertprogrammas dāvāja iespēju aizmirst ikdienas rūpes un katrreiz atklāt ko jaunu. Izcilība nozīmē stabilu un augstu sniegumu ikkatrā uzstāšanās reizē. Tādu demontrēja arī Kārlis Vanags – LRB mākslinieciskais vadītājs, kura saksofona spēle, aranžētāja un komponista talanti pērn spilgti atklājās arī citu muzikālo sastāvu rindās.

Žūrijas pārstāvis Andris Saulītis: "Pirmais nominants par izcilu sniegumu gada garumā ir Latvijas Radio bigbends un tā mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags.

Bija tāda sajūta, ka bigbends dzīvo citā realitātē. Ir mājsēde, bet ko dara bigbends? Spēlē. Ir "lokdauns", bet ko dara bigbends? Joprojām spēlē. Un ir patīkama sajūta, ka tā ir nevis spēlēšana, bet tā joprojām ir izcila kvalitāte, kura nemainās,

un tās ir programmas ne tikai ar Raimonda Paula mūziku, ko mēs visvairāk asociējam ar bigbendu, bet ar dažādiem mūziķiem. Un noteikti liels nopelns šajā mākslinieciskajā darbībā ir tā mākslinieciskajam vadītājam Kārlim Vanagam, kurš ir gan izcils mūziķis, gan arī izcils aranžētājs un komponists."

Latvijas Radio bigbends un Kārlis Vanags

"Man pašam vienmēr ir ļoti grūti kaut ko izcelt īpaši vai izvēlēties no visa klāsta, jo katrs projekts bijis ļoti tuvs, izdzīvots un pārdzīvots," uzsver Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs un saksofonists Kārlis Vanags. "Gadu uzsākām ar festivālu "Saxophonia" koncertu, kas bija tiešsaistes koncerts. Šeit akcents tika likts uz diviem tenorsaksofonu milžiem – Džonu Koltreinu un Maiklu Brekeru, kas man kā saksofonistam ir ļoti, ļoti tuvi un nozīmīgi cilvēki. Bija vairāki jauni eksperimentāli projekti – ne tikai muzikāli eksperimentāli, bet arī,

domājot par tiešsaistes formātu, centāmies paiet nost no klasiskā koncerta piegājiena un koncepcijas, varbūt pat izkārtojuma, veidojot programmas un priekšnesumus kā iespēju klausītājam iejusties un vairāk saredzēt bigbenda iekšējos procesus.

Vairākos projektos tika pieaicināti cilvēki, ar kuriem veidojām diskusijas – gan Aigars Nords, gan Toms Grēviņš. Šajā tiešsaistes koncertu sērijā bija divi projekti, kas man pašam liekas ļoti interesanti – tā  bija mūsu sadarbība ar bundzinieku un komponistu Andri Buiķi, kura talants šobrīd tiek pamanīts un atklāts arvien vairāk un arī sadarbībā ar Radio bigbendu bija ļoti interesanti sadzirdēt, kas Andrim sakāms. Šajā projektā piedalījās arī dziedātāja Aija Vītoliņa."

Tāpat Vanags atzīmē: "Projekts, kurā skatījāmies pāri žanriskajām robežām, bija sadarbība ar jauno dziedātāju Chris Noah, kas ir spilgts jaunās paaudzes piemērs popmūzikā. Spēlējām viņa mūziku, bet jaunās aranžijās, kuras bija veidojis mūsu baritonsaksofonists Kristaps Lubovs. Tāpat

gads iesākās ar mums nozīmīgu ierakstu – ieskaņojām Maestro Raimonda Paula 60. gadu mūziku – jaunos aranžējumos, bet mēģinot veidot skanējumu, kas no bigbenda spēles viedokļa būtu tipisks 60. gadiem. Ieraksts beidzot nonācis pie klausītājiem.

Vasaru uzsākām ar sadarbību ar Kārli Lāci, atskaņojot viņa kompozīcijas ļoti izvērstā sastāvā, jo uz skatuves bija gan bigbends, gan mūsu draugi – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Atskaņojām gan Kārļa instrumentālo oriģinālmūziku, gan dažus manus opusus un satikāmies arī ar Intaru Busuli un visu viņa Abonementa orķestri. Vēl pa vidu bija ļoti interesants projekts, kurā atskatījāmies uz Raimonda Paula 70. gadu dziesmām ar Imanta Ziedoņa tekstiem ļoti interesantos Gunāra Rozenberga aranžējumos, kas ir Maestro mazāk zināmās mūzikas lappuses. Un vēl koncerts "Gorā" ar LNSO festivālā "Vasarnīca" – liels prieks par regularitāti sadarbībā ar šo kolektīvu, īpaši ar Gunti Kuzmu pie diriģenta pults. Šoreiz atskaņojām manis aranžētos džeza meinstrīma standartus, kurus izpildīja Intars Busulis, kā arī viņa oriģinālrepertuāru.

Vasarā izdevās realizēt atkalsatikšanos ar franču mūziķiem – šobrīd tiek veikti pēdējie darbi, lai dienasgaismu ieraudzītu mūsu kopīgais ieraksts, ko veicām Francijā 2019. gada rudenī. 

Rudenī bija ļoti interesanta tikšanās ar vienu no skandināvu džeza mūzikas leģendām Larsu Danielsenu, ar kuru muzicējām festivālā "Čello Cēsis": tāda laipošana starp žanriem un interesanta tikšanās mums bija arī ar Margaritu Balanas. 

No ilgāku laiku pārceltajiem projektiem noteikti gribu atzīmēt, ka izdevās realizēt Ulda Stabulnieka mūzikas programmu ar nosaukumu "Improvizācija un dzeja Ulda Stabulnieka mūzikā", kur bigbendam kā dziedātājs un stāstnieks pievienojās Artūrs Skrastiņš. Un vēl viens no pārceltajiem projektiem – man ļoti tuva bija tikšanās ar Jāni Lūsēnu, Zigfrīdu Muktupāvelu un Aiju Vītoliņu: bija gan nedaudz mazāk zināmās Jāņa Lūsēna dziesmas, gan visiem ļoti labi zināmās dziesmas no grupas "Zodiaks" repertuāra, šoreiz – izvērstā instrumentācijā, jaunā skanējumā. Rudenī ar šo programmu izdevās paviesoties dažādos Latvijas reģionos. 

Visbeidzot, sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju tika veidots kompozīciju konkurss jaunajiem komponistiem, kas ir rezidējoši Baltijas valstīs, un fināla koncertā līdzās jaunajām kompozīcijām nedaudz parādījām arī dažas mūsdienu lielo bigbendu komponistu kompozīcijas.

Nākamā sezona Latvijas Radio bigbendam kopš tā atjaunošanas ir jau desmitā.

Vaicāts, kādā veidā bigbendam izdevies ieņemt savu vietu un parādīties šobrīd kā ļoti nopietnam spēlētājam ne tikai starp Latvijas bigbenda mūziķiem, bet arī Baltijas spēlētājiem, Kārlis Vanags lēš: "Man ir milzīgs prieks par katru bigbenda dalībnieku! Ja atskatāmies uz šo laika posmu, izaugsme visādā veidā bijusi ļoti manāma. Kas man šķiet ļoti būtiski – ka tā jau ir organiski pārņemta bigbenda muzicēšanas tradīcija, profesionālās izpausmes, kā šo mūziku vajadzētu interpretēt. Es domāju, ka šis žanrs šobrīd ir jau nostabilizējies un varbūt tāds

bigbendam adresēts kompliments ir tas, ka ierakstus kopā ar mums jau izvēlas veikt lieli džeza mākslinieki no visas pasaules, novērtējot tās kvalitātes, ko spējam piedāvāt.

Es domāju, ka mūsu darbošanās arī ietver ļoti, ļoti plašu spektru – mēs cenšamies darboties vienlīdz attīstot un veicinot jaunrades procesus gan nacionālā līmenī, gan starptautiski, kā arī mūsu klausītājiem parādīt lielās pasaules leģendas. Muzicēšana ar diezgan intensīvu regularitāti kopā ar pasaulē zināmajiem mūziķiem, kas ar savu būtību iemieso tradīciju – tā ir milzīga pieredze, no kā mēs esam šo 10 gadu laikā ļoti daudz iemācījušies."

Kārlis Vanags (kreisajā pusē) un diriģents Guntis Kuzma

Liepājas Simfoniskais orķestris rada tiešsaistes koncertu etalonu 

Ar pārliecību, ka simfonija ir viena no koncentrētākajām, ietilpīgākajām un skaistākajām cilvēces vēstījuma formām, Liepājas Simfoniskais orķestris janvārī aizsāka jaunu tiešsaistes koncertciklu "Simfonija tuvāk". Visa gada garumā kolektīvs klausītājus uzrunāja ar žanra šedevriem, kuros manifestējas debesu kārtība, laikmeta gars, sabiedrības virzība un vienlaikus dziļi personiskas atklāsmes. Mocarta Četrdesmitā un Kalniņa Ceturtā, Sibēliusa Trešā un Dvoržāka Devītā, un tad vēl Haidna, Čaikovska un citu meistaru iespaidīgie opusi ne tikai LSO galvenā diriģenta Gintara Rinkeviča, bet arī viņa kolēģu – Normunda Šnē, Andra Veismaņa, Gunta Kuzmas un Andra Vecumnieka interpretācijās. Vērtība piemīt arī Oresta Silabrieža viedajiem ievadvārdiem un Timura Tomsona saistošajām pēckoncertu sarunām.

Žūrijas pārstāvis Andris Saulītis: "Liepājas Simfoniskais orķestris ar tiešsaistes koncertu ciklu "Simfonija tuvāk" ir otrais nominants, un šeit jāteic, ka

Liepājas Simfoniskais orķestris, manuprāt, ir uzlicis tādu etalonu par to, kādiem vajadzētu būt Latvijā veidotiem tiešsaistes koncertiem.

Tā kvalitāte bija tāda, ka tev nav jādomā nedz par skaņu, nedz par attēlu, bet tu vari baudīt koncertu un baudīt dažādas interpretus un dažādas simfonijas, un te man jāteic arīdzan atkāpe par plašāku skatījumu, ka diemžēl arī šajā gadā bija koncerti, kur varēja manīt, ka tehniskais izpildījums ne vien ir sekundārs, bet pat traucē arī tajā brīdī, kad koncerti notiek klātienē. Te man piekritīs televīzijas kolēģi, ka operatora svarīgākais darbs brīdī, kad koncertā ir klātienes skatītāji, ir būt nemanāmam, bet vienā uzvedumā man pat likās, ka prologā operators ir uzveduma sastāvdaļa..."

Koncertinterviju cikls "Tuvāk" Liepājā aizsākās jau 2020. gada vasarā, gaidot orķestra 140. koncertsezonu, katrā no koncertiem tuvāk iepazīstinot klausītājus ar kādu no orķestra mūziķiem. Pandēmijai turpinoties, cikls ieguva daudz plašākus apvāršņus, tuvojoties savam klausītājam ne vien ar kamermūziku, bet arī simfoniskajiem darbiem. Protams, milzīga nozīme šajā izrāvienā bija arī tehniskajam risinājumam, ko sarūpēja Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars".

"Ir liels prieks, ka Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" bija daļa no šī projekta un palīdzēja orķestrim tehniski realizēt šo ideju," uzsver koncertzāles direktors Timurs Tomsons. "Mēs jau kādu laiku bijām domājuši par to, kā digitalizēt mūsu koncertus. Un,

tā kā savulaik esmu strādājis Zviedrijas radio, no viņiem esam pārņēmuši pieredzi un iegādājušies speciālās robotkameras, ar kurām bija iespēja regulāri filmēt šos koncertus. Mums bija brīnišķīga ierakstu studija!

Pirms tam bijām iegādājušies ļoti labas kvalitātes aparatūru, un nu pievienojām klāt arī video bildi. Ja agrāk šis process mums bija ļoti dārgs, jo parasti šāda līmeņa koncertus  bija jāapkalpo daudziem cilvēkiem, kas bija ļoti dārgi. Izdomājam, kā to mehanizēt, un šis nāca kā izcils risinājums. Digitālās kameras izmēģinājām uz orķestri."

Timurs Tomsons arī uzsver, ka šis cikls bijis ļoti populārs klausītāju vidū: "Protams, tas viss bija saistīts ar pandēmijas laiku, kad cilvēkiem nebija iespēju izbaudīt šāda veida koncertus klātienē, tāpēc ar lielu interesi viņi klausījās šo formātu, ko piedāvāja projekts "Tuvāk". Pirmais cikla koncerts bija janvārī ar Mocarta 40. simfoniju – diemžēl pats nevarēju būt klātienē, jo sēdēju karantīnā. Skatījos no mājām, un, protams, bija diezgan liels stress, kā viss izdosies.

Kad redzējām, ka viss darbojas un redzam, ka plūstoši viens kadrs nomainās ar otru, kā tuvplāni un kopplāni mijas viens ar otru, sapratām, ka viss ir izdevies.

Tas tika straumēts sociālajos tīklos, un varēja redzēt, ka sākumā bija simt, divsimt, četrsimt, un tad jau astoņi simti klausītāju, kas sekoja līdzi šim koncertam no vistālākajiem Latvijas, Eiropas un pasaules nostūriem, par ko mums bija liels izbrīns. Tas mūsos raisīja ārkārtīgi pozitīvu noskaņojumu – sapratām, ka šis formāts jāturpina."

Timurs Tomsons

Skatu uz Liepājas Simfoniskā orķestra ciklu "Tuvāk" raidījumā "Post factum" vērš arī komponists un diriģents Andris Vecumnieks: "Nosaukums "Tuvāk" ir ļoti trāpīgs. (..) Tā ir gan iepazīšanās ar Liepājas Simfonisko orķestri, gan iepazīšanās ar Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķiem, māksliniekiem, jo mājaslapā ir pilns ar norādēm, saitēm. Koncertcikls ir ne tikai tuvāka iepazīšanās ar konkrētu skaņdarbu, bet arī diriģentiem, kas strādā ar Liepājas Simfonisko orķestri. (..) Ko nozīmē koncerts šajā laikā? Var jau individuālo meistarību kopt katrs atsevišķi, un tas ir arī obligāti jādara, bez tā nav iespējama kvalitāte. Tomēr kolektīviem šī kvalitāte nav iespējama bez kopspēles. Nekāda attālinātā darbošanās nevarēs līdzvērtīgi aizvietot sanākšanu kopā. Šobrīd visi profesionālie kolektīvi meklē dažādas iespējas, lai nezaudētu sportisko formu. Kolektīviem ir jāstrādā. Lūk, šī kolektīvā strādāšana un koncerts "Tuvāk" lieliski pierāda, ka Liepājas Simfoniskais orķestris ir, bija un būs, un nekāds vīruss viņu nespēs apstādināt."

Ciklā pavisam izskanēja sešas simfonijas, un visu simfoniju ieraksti pieejami un apskatāmi Liepājas Simfoniskā orķestra tīmekļa lapā.

Timurs Tomsons šajā ciklā iesaistījās arī kā sarunu moderators. Cikla "Tuvāk" ideja jau sākotnēji izvērtās par ideju iepazīstināt skatītājus tuvāk ar māksliniekiem, bet šajā gadījumā pievienojās ideja par simfonisko orķestri, rezultātā iegūstot nosaukumu "Simfonija tuvāk". Klausītājiem tika piedāvāta saruna. Par mūziku pirms katra koncerta stāstīja Orests Silabriedis, savukārt Tomsona pārziņā bija sarunas pēc koncerta.

"Tā bija orķestra ideja – viņi man laipni piedāvāja, un es piekritu runāt ar Liepājas klausītājiem, kas parasti ir zālē un interesējas par mūziku – lai mūzika nebeidzas ar pēdējo akordu, bet varam vēl apmainīties ar emocijām –

ko esam koncertā ieguvuši, kas patika, kas nepatika, (..)," stāsta Timurs Tomsons, kuram pašam  emocionāli vistuvākā bijusi Mocarta 40. simfonija. "Redzot to, ka uz Dvoržāka Devīto simfoniju bija neizsakāmi daudz klausītāju, sapratām, ka varam piepildīt divas vai trīs zāles ar vienu šādu koncertu. Tas, protams, bija ļoti iedvesmojoši. Un tas informācijas daudzums, ko esmu ieguvis no katras šīs simfonijas… Mans sapnis šobrīd ir aizbraukt uz Sibēliusa māju – tas ir cikla "Simfonija tuvāk" nopelns."

Visbeidzot, vaicāts, vai digitālajiem koncertiem šādā formātā, kādu Liepājas Simfoniskais orķestris spēj piedāvāt ar savu aparatūru, ir nākotne un iespēja dzīvot līdzās dzīvajiem koncertiem, koncertzāles vadītājs uzsver, ka šis bijis kovidlaika projekts: "Esmu pārliecināts, ka kopumā digitalizācija var strādāt tikai un vienīgi apstākļos, ja ir arī klātienes publika. Šis tomēr tāds īstermiņa posms, bet digitalizācijas projektu turpināsim – jau šobrīd to darām. Tūlīt būs gatava mūsu mājaslapa digitalaisdzintars.lv vai amberdigital.com, kur varēs sekot visām mūsu tiešraidēm un ierakstiem. Tas ir lielais solis nākotnē. Digitalizācijas plānu ielikām mūsu stratēģijā – jo tas jau ir stratēģisks lēmums – turpināt šāda veida darbu. (..)"

Rīgas Doms kā jaunrades laboratorija

Aizvadītajā gadā Rīgas Doms kļuva par vienu no ražīgākajām Latvijas mūzikas jaunrades laboratorijām. Liels nopelns tajā bija Aigaram Reinim, kurš 2019. gada sākumā kļuva par Rīgas Doma titulāro jeb galveno ērģelnieku, vienlaicīgi pildot kā katedrāles mūzikas direktora, tā ērģelnieka funkcijas, un aizvien dara to lieliski! Pērn Rīgas Domā izskanēja neskaitāmu Latvijas komponistu dažādiem sastāviem rakstītu jaundarbu pirmatskaņojumi, tostarp paša Reiņa lasījumā, un arī katrs viņa iniciētais koncerts bija mākslinieciski pārdomāts un augsti profesionāli īstenots.

Aigars Reinis

 

Žūrijas pārstāvis Andris Saulītis: "Rīgas Doms pērnajā gadā kļuva par īstu Latvijas komponistu jaunrades laboratoriju – tik daudz pirmatskaņojumu, cik skanēja šogad Rīgas Domā, izskanēja reti kurā citā koncertzālē. Un reti kuram nācās izpildīt tik daudz pirmatskaņojumu kā ērģelniekam Aigaram Reinim. Žūrijas redzeslokā šie koncerti un jaundarbi no Rīgas Doma nonāca vairākkārt, tāpēc pelnīta nominācija par izcilu sniegumu gada garumā."

"Atpakaļ skatoties, bieži vien man pašam paliek bail no tā, cik daudz kas patiesībā noticis. Nezinu, kā mēs to spējām un varējām," smaida Aigars Reinis.

"Gads iesākās ar brīnišķīgiem 25 latviešu komponistu pirmatskaņojumiem! Janvārī stāvēja šie jaundarbi uz galda, visi glīti sarindoti, un strādājām pie to pirmatskaņojumiem. Tāpat pavasara aizlieguma laiks, kad nācās pārmesties uz tiešsaistes koncertu rīkošanu un pašiem tā sakarā daudz mācīties. Te nu man jāsaka liels paldies par atbalstu Latvijas Radio translāciju un ierakstu veikšanā. Tāpat vairāki koncerti iekļuvuši digitalizācijas koncertu procesā. Sakrita arī tā, ka vairākiem latviešu komponistiem, kuri daudz rakstījuši tieši ērģelēm, šajā it kā klusajā lieguma laikā bija jubileja. Tās, manuprāt, iznāca nosvinēt pat īpašāk, nekā ierasts: gan tāpēc, ka komponisti varēja atrasties tuvu saviem māksliniekiem ērģeļu balkonā, gan arī pateicoties "Klasikas" komandai – bija intervijas un iespēja runāt tieši tajā brīdī, kad ir jubileja, savukārt ērģelnieki ar savu spēlēšanu varēja sveikt šos jubilārus klātienē."

Indras Rišes autorkoncerts aplūkots recenziju raidījumā "Post factum".

Līdzās Indrai Rišei jubileju Rīgas Domā aizvadītajā gadā svinēja arī ērģelnieki Aivars Kalējs un Romualds Jermaks.

Jubilejas koncerts tika svinēts arī Imantam Kalniņam, Paulam Dambim un Guntaram Prānim, taču nevar pārvērtēt to nozīmīgo pienesumu, ko latviešu ērģeļmūzikai devis aizvadītais gads un virkne jaunu darbu, kurus sarunā jau piesauca ērģelnieks Aigars Reinis.

Jaundarbi izskanēja arī koncertā "Rīgas sapņi", tur līdzās jau agrāk rakstītajam Daces Aperānes un Andra Dzenīša darbiem pirmo reizi izskanēja Kristapa Pētersona, Riharda Dubras, Andra Dzenīša, Renātes Stivriņas, Madaras Pētersones un Leo Lobē darbi.

Līdzās jaundarbiem un jubilejām, Rīgas Domā neizpalika arī ierastie festivāli. "Vērienīgas programmas izskanēja vasaras festivālā, kas jau 34. gadu notiek nemainīgi pēc kārtas. Tāpat iesākām festivālu "Latvijas rudens", kur izskanēja latviešu komponistu jaundarbi, diemžēl tas pārtrūka, bet nu – to vēl mēs realizēsim. Ziemassvētku noskaņās atkal varējām būt klātienē. Paveiktais ir ļoti, ļoti dažāds, šim laikam daudzveidīgs un tiešām interesants."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt