"50. jubilejas gada noslēguma koncertu orķestris "Rīga" ir iecerējis aizvadīt patiešām īpaši un ar vērienu – godinot un cildinot sava nosaukuma pamatā esošo Rīgas vārdu, kuru ar lepnumu un atbildību nesam jau pusgadsimtu," sacīja orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Valdis Butāns. "Īpaša ir gan svinību norises vieta – mums kaimiņos esošā krāšņā Latvijas Nacionālais teātra ēka, gan jaunā koncerta programma, kuras divas daļas pilnībā veidotas no šim notikumam par godu pasūtinātiem jaundarbiem."
Koncertā ir gaidāmas vairākas līdz šim nebijušas sadarbības ar īpašiem viesiem – kopdarbā ar orķestri "Rīga" satiksies orķestra "Sinfonietta Rīga" stīgu grupa, dziedātāja Aija Vītoliņa un dziedošie aktieri Zane Dombrovska, Raimonds Celms un Uldis Siliņš. Reiņa Suhanova režijā viņi atskaņos dziesmu ciklu "Rīgas pastkartes", ko ar Marta Pujāta dzeju radījuši komponisti Kārlis Lācis, Valts Pūce un Jānis Lūsēns.
"Jauns dziesmu cikls, kas veltīts Rīgai raksturīgākajām vietām, likās ļoti piemērots veids, kā šādu muzikālu svētku sveicienu padarīt asprātīgu un krāsainu, un trīs dažādu komponistu atšķirīgie rokraksti to īpaši bagātinātu," stāsta Lūsēns. "Satikšanās ar jaunu dzejas valodu man ir sava veida izaicinājums. Mani iedvesmoja Marta Pujāta radītie dzejas tēli, kurus caurstrāvo viegla ironija, gaišums un mīlestība pret Rīgu. un atraktivitāti izpildījumam noteikti piešķirs aktieru balsis un interpretācija."
Īpaši gaidīts ir koncerta pirmatskaņojums "Simfonijai Rīgai", ko komponējusi Ilona Breģe – orķestra "Rīga" direktore no 2006. līdz 2020. gadam.
""Simfonija Rīgai" ir orķestrim "Rīga" veltīts skaņdarbs, kura centrā ir pats orķestris – mūzika dod iespēju apliecināt orķestra fantastiski krāšņo skanējumu, spēcīgo kopskaņu, kā arī daudzo instrumentu tembrālās nianses, solistu un saspēles smalkumu," spriež komponiste. "Lieliski, ka orķestrim "Rīga" pievienosies "Sinfonietta Rīga", tā pirmo reizi kopspēlē vienojot divus orķestrus ar Rīgas vārdu! Savas simfonijas tematiku esmu saistījusi ar Rīgas pilsētu un priekš sevis ietvēru dzejas rindās, kas izsaka sešdaļīgās simfonijas saturu emocionālā un programmatiskā aspektā:
"Skan zeltā ērģeļu stabules un dziļ-zilais ūdens viļņojas balti.
Zem kājām man – gadsimti tāli, pelēkos akmeņos kalti.
Te esmu es savās mājās, melns balzāms ar kafiju sasildīs.
Te dakstiņu jumti augšup kāpj dzidrajās debesīs.""
