Daiga Mazvērsīte par godu komponista Imanta Kalniņa 75. dzimšanas dienai piedāvā darbadienu rītos rubriku "Nezināmais Imants Kalniņš".
Pirmoreiz komponists Imants Kalniņš mūziku teātra izrādei sacerēja jau 1961.gadā, kad Berģu kultūras namā tika iestudēta Brigaderes luga "Maija un Paija". Viena no tā laika Kalniņa dziesmām vēlāk esot skanējusi Gunāra Pieša filmā "Maija un Paija", turklāt 60. gadu sākumā Kalniņš apmēram divus gadus strādāja par pianistu Roberta Ligera vadītajā pantomīmas ansamblī. Arī tam Kalniņš sacerēja mūziku vairākām programmām, kā arī improvizēja par tēmām, ko pieprasīja izrāžu saturs. Tātad teātra diktētie noteikumi Imantam Kalniņam bija skaidri, kad viņš 60. gadu vidū uzsāka sadarbību ar Liepājas teātri. Visvairāk izrāžu tapa sadarbībā ar režisoru Andreju Miglu, abi bija iepazinušies jau Rīgā, konservatorijas kopmītnē, un Liepājā ātri atrada kopīgu valodu.
Aktieru vide Imantu Kalniņu pievilka kā magnēts, iespējams, arī viņa brāli Viktoru, abi pirmoreiz strādāja kopā izrādē "Mīla, džezs un velns", no kurienes nāk jaukā "Betas dziesmiņa". Jau pirms tam bija tapusi izrāde "Vellakaula dvīņi", Imanta Ziedoņa dzejas iestudējums "Motocikls", no kura joprojām skan dziesmas "Visskaistākās ogas" un "Mīlestība divreiz neatnāk". Liepājā radās arī muzikālās izrādes "Trīs musketieri" un "Brēmenes muzikanti", bet "Kapteiņa Granta bērni" – jau Rīgā, Jaunatnes teātrī, un kur tad vēl slavenais "Lilioms". Visu šo izrāžu dziesmas dzīvo, tas sakāms arī par pirmo pilnmetrāžas latviešu mūziklu "Princis un ubaga zēns", kas esot iestudēts nieka triju nedēļu laikā.
1968.gadā tapušajā pirmajā latviešu mūziklā "Princis un ubaga zēns" Imants pats kā koncertmeistars brauca līdzi Liepājas teātrim tā izbraukuma izrādēs, kuru skaits pārsniedza simtu. Viegli tas nebija, jo Kalniņš tolaik jau bija prom no Liepājas. "Princim un ubaga zēnam" bija veseli 10 muzikālie numuri, un orķestris, pašu Kalniņu ieskaitot, rāvās ne pa jokam.
1970.gadā atkal Andreja Miglas vadībā Liepājā tapa tikpat vērienīgs mūzikls "Trīs musketieri", kura muzikālo numuru vidū bija "Karalienes dziesma", "Balāde par viņu un viņu", "Musketieru dziesma" un arī "Nemaz nevajag daudz", kas rubrikā skan oriģinālā, 1970. gada ierakstā no Latvijas Radio arhīva. ''Dziesmu par bailēm'' dzied Liepājas teātra aktrises Malvīne Ustube un Biruta Sproģe.