Sadaļas Sadaļas

Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi «Bēthovens. Orbītas»

16. jūnijā pulksten 16.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) notiks izstādes “Bēthovens. Orbītas” svinīgā atklāšana, ko varēs skatīties LNB mājaslapā, kā arī Facebook un YouTube lapās, informēja LNB pārstāvji.

Sākotnēji bija iecerēts, ka izstāde skatītājus uzņems 2020. gada nogalē, kad visā pasaulē plaši atzīmēja izcilā vācu komponista Ludviga van Bēthovena (1770–1827) 250. dzimšanas dienu. Tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ atklāšanas pasākums vairākkārt pārcelts. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, 16. jūnijā no pulksten 12.00 pēc vairāk nekā pusgada pārtraukuma bibliotēka atkal sāks uzņemt lasītājus klātienē, īpaši aicinot apmeklēt jauno izstādi.

Izstāde apskatāma līdz 28. novembrim. Ieeja bez maksas.

Izstādes “Bēthovens. Orbītas” saturu veidojusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesore Lolita Fūrmane. Viņas veiktais pētījums par Bēthovena mūzikas nozīmi Latvijā dažādos laika periodos atklāsies caur daudziem vēsturiskiem dokumentiem, to skaitā Bēthovena vēstules oriģinālu. Vienlaikus profesores Fūrmanes pētījums par dažādiem mūzikas atskaņojumiem un personībām rāda arī bagātīgo kultūras dzīvi Latvijā un jo sevišķi uzsver Bēthovena mūzikas klātesamību atšķirīgos politiskajos un vēsturiskajos kontekstos līdz pat mūsdienām. Ekspozīcijā būs skatāmi Ludolfa Liberta scenogrāfijas meti Bēthovena operas “Fidelio” uzvedumam Latvijas Nacionālajā operā 1925. gadā no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, nošu senizdevumi no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles un citi vērīgi materiāli.

“Visa Ludviga van Bēthovena dzīve, ko 30 gadu vecumā nenovēršami un traģiski skāra dzirdes zudums, ir kļuvusi par satriecošu cilvēka garīgā spēka stāstu.

Nedzirdīgais mūzikas milzis – noteikti milzis, kas daudzos romantisma laika mūzikas vēsturnieku stāstos piedzima līdzīgi Atēnai kā pati pilnība no Zeva galvas.

Un vienlaikus cilvēks ar spēcīgu iekšējo vīziju. Šis cilvēks, kurš parasti vizualizēts kā novārtā pamests, raupjš, neglīts vīrs, ir atmetis pasauli, lai pilnībā kalpotu savam iekšējam redzējumam,” Bēthovena dzīvesstāstu raksturo JVLMA profesore Lolita Fūrmane.

Izstāde rāda pārsteidzošo Bēthovena saistību ar Latviju. Šeit Bēthovens nekad nav bijis, taču viens no komponista jaunības draugiem bija Karls Amenda (1771– 1836), Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs. Izstādē būs skatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabātā Bēthovena oriģinālā vēstule, ko 1815. gadā viņš adresējis Amendam. Savukārt grāfi Brauni – Siguldas un vairāku citu Vidzemes muižu īpašnieki – bija vieni no pirmajiem jaunā Bēthovena mecenātiem Vīnē.

Izstādes dizaina autores ir Anete Krūmiņa un Tatjana Raičiņeca, līdzkuratore un projekta vadītāja ir Anda Boluža. Izstādei “Bēthovens. Orbītas” darbus speciāli radījuši fotogrāfs Reinis Hofmanis un māksliniece Liene Mackus. Savukārt sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitātes Dizaina fabriku izveidota īpaša skaņas instalācija, rotaļājoties ar Bēthovena nozīmīgāko darbu atskaņojumu fragmentiem.

Izstādi veidoja LNB sadarbībā ar JVLMA.

Precīza kārtība par LNB apmeklējuma iespējām tiks publicēta bibliotēkas resursos drīzumā, taču zināms, ka izstāde “Bēthovens. Orbītas” vienlaicīgi varēs uzņemt deviņus apmeklētājus. Sejas masku valkāšana un 2 metru savstarpējās distances ievērošana no citiem apmeklētājiem ir obligāta visām personām. Lai apmeklētu izstādi, iepriekš reģistrēties nav nepieciešams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt