Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Intervija ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu

Rīta Panorāma

Pedagogi piketē

LNSO kamermūzika.Tango II

Nacionālā simfoniskā orķestra kamermūzikas koncertā skanēs kaislīgi tango ritmi

2019. gada 21. martā pl 19.00 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aicina iejusties karstasinīgos tango ritmos Lielajā ģildē. Koncertā “LNSO kamermūzika. Tango II” tiks atskaņoti tango klasiķa Astora Pjacollas skaņdarbi “Četri gadalaiki” un “Tango vēsture”, kurus papildinās itāļu džeza akordeonista Fausto Bekalosi opuss “Tangamente”, kā arī Kārļa Lāča “Latvju tango”, informēja LNSO pārstāvji. 

Uz skatuves kāps atzīts mūziķu sastāvs – akordeonists Artūrs Noviks, ģitārists Jānis Ruņģis, vijolnieki Sandis Šteinbergs un Raimonds Melderis, altists Arigo Štrāls, čellists Ainārs Paukšēns un kontrabasists Raivo Ozols. Šis ir muzikāls turpinājums 2016. gadā Lielajā ģildē un festivālā “LNSO vasarnīca” īstenotajai tangomūzikas programmai “Pjacolla un Galjāno”, kas guva lielus panākumus. 

Idejas autors un iniciators – LNSO II vijoļu mūziķis Raimonds Melderis saka: “Tango visupirms ir deja. Intīma un kaislīga kā tuvība starp vīrieti un sievieti. Mīlestība, seksualitāte un naids vienlaicīgi. Astors Pjacolla pacēla tango jaunā koncertžanra līmenī, un tas pazīstams kā “Tango Nuevo” jeb jaunais tango. Par tango attīstību 20. gadsimta laikā ir stāstīts viņa četru daļu ciklā “Tango vēsture” (''Histoire du tango''), izejot cauri dažādiem tango mūzikas attīstības līmeņiem. Viss sākas ar dejojamo tango (''Bordello 1900''), kuram seko ''Cafe 1930'', stāstot par laiku, kad cilvēki vairs nedejo tango, bet labprātāk to klausījās. Mūzika kļūst lēnāka un romantiskāka, ieskanas melanholiskas harmonijas.

Trešajā daļā “Nightclub 1960” Brazīlijas un Argentīnas mežonīgie ritmi apvienojas Buenosairesā, kur ļaudis tango aizgūtnēm klausās naktsklubos. Noslēgumā “Modern day concert” Pjacolla parāda tango kā mūsdienu un arī nākotnes mūziku, kas caurausta ar reminiscencēm par Stravinska un Bartoka skaņdarbiem. Pjacollas “Četri gadalaiki” ir ļoti populārs skaņdarbs, taču šoreiz mēs to izpildīsim savā versijā”.

Itāļu akordeonists Fausto Bekalosi ļoti agrā vecumā sāka studēt klasisko mūziku un akordeona spēli Brešas konservatorijā, vēlāk pievērsās džezam. Šobrīd Bekalosi ir kļuvis par vienu no labākajiem akordeonistiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē.

Komponista skaņdarbu izpildīs Artūrs Noviks – plaša redzesloka akordeonists ar aktīvu darbību dažādos mūzikas virzienos. Kopš 2005. gada salonmūzikas ansambļa “Tango sin quinto” dalībnieks. Starptautisku konkursu un festivālu dalībnieks. Kopš 2011. gada JVLMA docētājs, kopš 2014. gada – lektors. Rīgas Krievu teātrī muzicē izrādēs “Tango ar Stroku” un “Precinieki”. Spēlējis arī deju grupas “Ritms” izrādē “Tango līnijas”, Dailes teātra koncertā “Ziedonis. Lācis. Sievietes”, kameroperu diptiha “Līsistrate” uzvedumā, Karīnas Tatarinovas un “Plenēra apvienības” koncertizrādē “NeFormāts”.

Līdzās ārzemju mūzikas meistariem dzirdēsim arī Latvijas autora Kārļa Lāča “Tango variācijas”, kas oriģinālā ieskaņotas ar LNSO stīgu kvartetu Maskavas Puškina teātra izrādei “Iemīlējies Šekspīrs”, bet šajā koncertā faktiski jaunkomponētas akordeonam, stīgu kvartetam un basam.

Kārlis Lācis stāsta: “Sāku rakstīt klavierēm solo, bet uzradās ierosinājums pārlikt stīgu kvintetam un akordeonam, un man tā ideja iepatikās. Tas ir brīvs klejojums tango noskaņās bez noteiktas programmas. Prieks vienmēr sadarboties ar Raimondu Melderi un viņa kolēģiem – ļoti patīk šī kvarteta skanējums.” 

Stīgu kvintetā spēlē LNSO I vijoļu koncertmeistars Sandis Šteinbergs, II vijoļu mūziķis Raimonds Melderis, altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls, čellu grupas mūziķis Ainārs Paukšēns un kontrabasu grupas koncertmeistara pirmais vietnieks Raivo Ozols. 

Koncertā piedalīsies arī viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes ģitāristiem – Jānis Ruņģis. Viņš uzstājas kā solists, ansambļa dalībnieks, simfoniskā orķestra ģitārists. 2018. gada novembrī nāca klajā projekta “Jāņa Ruņģa klātbūtne” pirmais albums “Ārpus Prātus”, kas tika nominēts “Zelta mikrofona” fināla piecniekā kategorijā “Instrumentālais vai starpžanru mūzikas albums”. 

Jānis Ruņģis muzicē arī grupā “Spāre” ar Matīsu Čudaru un Arti Orubu (pirmais albums “Masa”). Spēlējis Aminatas debijas albumā “Inner Voice”, rakstījis mūziku dokumentālajai filmai “Paraugprāva” par Zolitūdes traģēdijas notikumiem.

Biļetes uz koncertu “LNSO kamermūzika. Tango II” iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt