Nacionālā bibliotēka rezidējošā mākslinieka statusā uzņem Rīgas projektu kori

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pirmo rezidējošo māksliniecisko kolektīvu 2020./2021. gada sezonā kļuvis Rīgas projektu koris (RPK), informēja LNB pārstāvji.

Šāds statuss korim piešķirts ar mērķi sadarboties un palielināt gan LNB un Ziedoņa zāles kā nozīmīgas kultūrvietas, gan RPK kā Latvijas un starptautiskajā koru ainavā vadoša kolektīva atpazīstamību. Koris Gaismas pils telpās jau aizvadījis pirmos mēģinājumus, gatavojoties jaunās sezonas atklāšanas koncertam, kas veltīts Anglijas garīguma tematikai.

“Rezidējošā mākslinieka statuss LNB norišu dzīvē ir jaunums, savā ziņā etalona projekts, caur viena mūziķa vai apvienības aktivitātēm mērķtiecīgi un pastāvīgi vēstot par Gaismas pili – konkurētspējīgu koncertvietu.

Sadarbības rezultātā ieguvēji būs ne vien klausītāji, bet arī citi apmeklētāji, studenti un kormūzikas entuziasti, jo šis statuss nozīmē aktīvu darbību arī izglītojošu pasākumu rīkošanā.

Piemēram, šajā sezonā tiek plānota ar kora repertuāru saistītu lekciju organizēšana, kā arī – aicināsim Latvijas jaunos kordiriģentus uz meistarklasēm ar iespēju praktizēties darbā ar Rīgas projektu kori. Protams, neizpaliks koncerti Ziedoņa zālē un dalība dažādos LNB pasākumos. Mēs ļoti novērtējam kora iniciatīvu veidot šādu sadarbību! Pēc gada to izvērtēsim, un domāju, kā nākotnē šādā vai citā formā rezidējošā mākslinieka statusu varēs izmantot arī citi mūziķi,” stāsta LNB Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare.

Kā norāda RPK mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka, kora mērķi ir kopsolī ar LNB vīziju sniegt iedvesmojošu kultūras pieredzi, palīdzot augt gudrai, spējīgai un prasmīgai sabiedrībai: “Kopš Rīgas projektu kora dibināšanas 2018. gadā par mūsu galveno virzītājspēku uzskatām vēlmi bezmaksas koncertos iepazīstināt dziedātājus un klausītājus ar Latvijā mazāk zināmu kormūzikas repertuāru. Arī šosezon, rēķinoties ar potenciālajiem ierobežojumiem klātienes pasākumu rīkošanai, koncertus rīkosim neierastā formātā un pirmo reizi kora priekšnesumus klausītājiem piedāvāsim arī tiešsaistē.”

Lai turpinātu dalīties ar kora mūziku Covid-19 ierobežojumu periodā, RPK katram projekta koncertam nodrošinās interneta pārraidi, kas būs pieejama gan klausītājiem Latvijā, gan ārzemēs.

Koris turpinās sadarbību ar audiovizuālā satura veidotāju Emīlu Alpu, kurš jau vairākkārt ir gatavojis videomateriālus no RPK iepriekšējiem koncertiem. Rīgas projektu kora sezonas tiešsaistes klausītājiem būs pieejamas bez maksas, turklāt koncerti būs baudāmi klausītājiem arī pēc to norises – arhīvā “Patreon” platformā, kurā abonenti varēs klausīties katru koncertu par brīvi izvēlētu ziedojuma maksu.

RPK trešajā sezonā klausītājus vedīs cauri daļai no Eiropas nozīmīgākajām kormūzikas zemēm: Anglijai, Vācijai un Itālijai. Katra muzikālā ceļojuma centrā būs salīdzinoši nezināma mūzikas vēstures pērle: kāda slavena komponista kora mesa. Pirmajā projektā, kas notiks divos koncertos oktobrī, izskanēs britu meistara Herberta Hovelsa “Mesa doriskajā skaņkārtā” (“Mass in the Dorian Mode”). Programmas ietvaros būs dzirdami arī reti izpildīti Bendžamina Britena, Hovarda Skemptona un Džeralda Finzi opusi.

Februārī RPK koncertos būs dzirdami trīs vācu ģēniji: Johannes Brāmss, Pauls Hindemits, un Jozefs Reinbergers. RPK atzīmē, ka “nozīmīgākais skaņdarbs būs Hindemita piņķerīgā mesa, komponista beidzamais opuss, kurš uzskatāmi parāda viņa inovatīvo pieeju un kompozīcijas tehnikas meistarību.”

Sezonas trešais projekts tiks veltīts Itālijas polifonijai, un tajā RPK izpildīs Palestrīnas, Monteverdi, Bettinelli un Donati skaņdarbus. Programma tiks noslēgta ar Monteverdi šedevru “Mesa mūsu laikmetā” (“Missa in illo tempore”).

“Pandēmijas ietekmē būsim maksimāli elastīgi ar sezonas plāniem, izvēloties programmas, ko varētu izpildīt gan 24 dziedātāji, gan 40, atkarībā no Veselības ministrijas ieteikumiem,” stāsta RPK mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka. “Kamēr nav ieteicams braukt atpūsties uz ārvalstīm, mēs ceram, ka ar tehnoloģiju palīdzību varēsim ar savu mūziku sasniegt vistālākos Latvijas nostūrus un klausītājus ārpus valsts robežām,” par sezonas plāniem stāsta Volšs-Sinka.

Par Rīgas projektu kori:

Rīgas projektu koris (RPK) ir amatieru koris, ko 2018. gadā nodibināja tā mākslinieciskais vadītājs, amerikāņu kordiriģents Kristofers Volšs-Sinka, kurš pirms pieciem gadiem, iedvesmojoties no Latvijas koru tradīcijas un augstā kormūzikas līmeņa, pārcēlās uz dzīvi Latvijā. RPK pamatā ir Volša-Sinkas un koristu aicinājums iepazīstināt dziedātājus un klausītājus ar Latvijā mazāk zināmu repertuāru, katru gadu piedāvājot trīs saturiski dažādas un muzikāli izaicinošas koncertprogrammas. Kora dalībnieki ir Latvijas labāko profesionālo un amatierkoru bijušie dziedātāji, kas tiekas trīs reizes gadā pa sešām nedēļām, katrā periodā sagatavojot jaunu programmu. Tieši šis īpašais formāts ļauj korim piesaistīt augsta līmeņa pieredzējušus dziedātājus, kuru pamatdarbs šobrīd tomēr ir saistīts ar citām nozarēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti