Tradīcijas smarža
Izlase "Odekolons" ir unikāla parādība Latvijas kultūrā par spīti visām krīzēm izlase iznāk jau 30 gadu. Pirmās trīs izlases ar nosaukumu "Eau De Cologne" iznāca izdevniecības "Tornis" paspārnē. "Tad viņi izdomāja, ka pārtrauc savas izlases veidošanu, savukārt es nodomāju, ka tā ir laba tradīcija, kas ir jāturpina, un tā es arī turpinu," saka Dambis. No 2004. līdz 2014. gadam izlases izdošanā bijis pārtraukums. "Likās, ka internets jau tā ir ienācis dzīvē, ka laikam nav vajadzīgs [izdot izlasi]. Pa vidu gan es vienu, trīspadsmito, biju sagatavojis, bet tā arī līdz šim nav izdots. Bet varbūt, ka to arī kādreiz izdos," atklāj Dambis.
CD ir tāds aizejošs formāts, cilvēki mazāk iegādājas mūzikas izdevumus šajā formātā, tādēļ nopelnīt ar tirdzniecību nav iespējams, labākajā gadījumā paliekot pa nullēm. "Gandrīz vai drusciņ jādarbojas kā mecenātam tajā ziņā. Tā ir tradīcija, un gribas viņu uzturēt, lai turpinās," saka Dambis. Viņš pieļauj, ka nākotnē varētu mēģināt piesaistīt finansiālu atbalstu šai kultūras vērtībai vai pat mainīt izlases formātu un izdot to vinilā, tomēr tās ir lielas izmaksas.
Klausāmā netrūkst
Neatkarīgās mūzikas izlasē "Odekolons Nr. 17" iekļautas 25 dziesmas. Kā notikusi dziesmu atlase, vai kas palicis aiz borta, nākamajām izlasēm? "Biju pirms kādiem gadiem nodomājis, ka varētu ik pēc diviem gadiem izdot, un te ar pandēmiju tika izlaisti divu gadu veikumi. Vienu brīdi es apsvēru domu, ka varbūt jātaisa dubultnieks, gandrīz jau biju sataisījis visus sarakstiņus, visu, bet tad es sapratu, ka baigi tas var ieilgt un arī finansiāli daudz dārgāk. [..] Tā ka, jā, ir ļoti daudz talantīgu mūziķu un foršas dziesmas, un grupas, kas arī neiekļuva tur iekšā, tā tas ir," atzīst Dambis.
Izlasē iekļauta Inokentija Mārpla dziesma "Ha ha hā", par tās tapšanu Dambis saka: "To dziesmu mēs rakstījām, Skrips vēl bija dzīvs, ierakstījām priekš iepriekšējā Mārpla albuma, bet šī versija neiekļāvās tajā. Man likās, ka te viņa varbūt atrod savu pielietojumu, tāpēc ieliku šajā izlasē."
Savukārt grupas "Bērnības milicija" dziesma "Ar labu nakti istaba" ir pati senāka dziesma izlasē, tā ierakstīta pirms septiņiem gadiem, bet izdota vien tagad. "Viņi bija to ilgi marinējuši, jo nebija noformējums un izdeva šogad. Tad nu likās, ka viņiem tas mini albums ["Apokrifi"], ka vajag kaut ko iekļaut no viņiem," par dziesmu atlasi stāsta Dambis.
Dambis veido arī citu žanru izlases: pankroka, metāla mūzikas vācelītes. Šobrīd strādā pie jaunās metālmūzikas izlases, kas varētu būt gaidāma nākamā gada sākumā. Turpinās arī darbs pie trimdas mūzikas izlases.
Pagrabā un laivā
Grupas "Bērnības milicija" līderis Juris Simanovičs ir arī viens no bāra, vai kā tagad pieņemts teikt – kultūrvietas, "Aleponija" īpašniekiem. "Aleponijā" kā koka ēkā ir laba akustika, mūzikas koncerti tur notiek gana bieži un izskan tiešām labi. Nesen portālā LSM bija raksts par nu jau slēgtajām Rīgas kultūrvietām un par to, vai šādas kultūrvietas būtu pelnījušas atbalstu. Dambis norāda, ka tā kā vismaz Rīgas centrā likvidēti visi kultūras nami, "tad vismaz, lai atbalsta tos entuziasti, kas ar to nodarbojas valsts vietā, organizējot koncertus un mēģinot to [kultūru] uzturēt". Mūziķis novērojis, ka kultūrvietas nespēj noturēties, un to pastāvēšanas laiks bieži ir visai īss. "Dažreiz tās vietas ir foršas, pēc tam diezgan stulbi, ka tur, vismaz manā uztverē, nevajadzīgs veikals ievācas vai uztaisa viesnīcu," vērtē Dambis, viņš spriež, ka Kultūras namos Rīgas centrā vairs nenotiek kultūras dzīve un "visa aktīvā muzicēšana notiek vai nu pagrabos vai uz laivas kā "Noasā"". Dambis atzīst, ka "tās vietas jau nav piemērotas muzicēšanai un nemaz tik labi arī neskan". Taujāts par nesen izskanējušajām ziņām par Kaņepes kultūras centra darbības izmaiņām, Dambis izsaka cerību, ka ēkā turpinās notikt pasākumi: "Ļoti laba vieta un ēka. Reti, kad centrā ir pagalms, kur tu vari ārā pasēdēt un parunāties. Un iekšā vieta, kur var koncertus taisīt, otrā stāvā bieži vien notika arī kino. Reāli – kultūras vieta".
Aicināts nosaukt, kurp pats šobrīd dodas klausīties mūziku vai baudīt citas kultūras aktivitātes Rīgā, Dambis min "Aleponiju", kubu "Depo", "Republiku", Vagonu halli, vasarās "Noasu" un brīvdabas koncertus pie ūdenstorņa Alīses ielā, kur savulaik darbojās mūzikas ierakstu studija "Tornis", fon Stricka villu ar iespēju pilsētvidē un brīvā dabā klausīties mūziku. Tomēr, lai arī kultūrvietas ir, Dambis ievērojis, ka tās arvien attalinās no centra, tiek izspiestas. Tajā paša laikā tiek vismaz īslaicīgi atdzīvināti rūpnieciskie kvartāli, kā, piemēram, Tallinas kvartāls.
Pašam Dambim un grupai "Inokentijs Mārpls" šī pēc-kovida koncertsezona bijusi piesātināta: "Bija daudz koncerti, un publika nāca, ļoti aktīva bija publika. Laikam tas atstāja iespaidu, ka kādu laiku nebija koncertu, jo ļoti aktīva bija tā muzikālā dzīve."
Dzirdēt balsis
Šajā "Odekolona" izlasē iekļautas grupas ŠŅK, Andželikas Kuzucuk, Keitijas Bārbales dziesmas, dāmu vienība "Ivars bez F", kas drīzumā izdos savu otro albumu, šovasar uz koncertu apvienojās pat 90. gadu meiteņu grupa "Šķembas". Tas liek domāt, ka mūsdienās sievietes Latvijas mūzikas scēnā dzirdamas vairāk. "Ļoti daudz meitenes, kas darbojas vienatnē, mūsdienu tehnoloģijas ļauj, viņas sacer dziesmas, sakomponē, pašas ieraksta. Domāju mūsdienās ir daudzu meiteņu balsis, vienīgais, ka varbūt ne visas viņas ļoti dzirdam," tendences komentē mūziķis.
Minējumam, ka jauno grupu vidū vērojams pankroka vilnis, piekrīt arī Dambis: "Grupas rodas, jaunieši ņemas – viss notiek, koncerti notiek." Paralēli pankrokam, viņaprāt, daudz lielāka tendence ir attīstīties jauniešiem aktuālajai hiphopa scēnai.
Dzimšanas dienā un sadzīvē
Dambja balss ik svētdienu dzirdama "Radio Naba" ēterā, kur viņš vada vienu no tā senākajiem raidījumiem "Bitīt Matos", kas veltīts latviešu mūzikai. "Radio Naba" 1.decembrī svinēs 20 gadu jubileju. Patiesībā "Bitīt matos" ir pat senāks nekā "Naba", jo jau 90. gados skanēja radio "Skonto" ēterā. Dambis uzskata, ka radio kā medijs turpinās dzīvot un saglabās savu ietekmi uz klausītāju: "Vienalga, kā viņu lietos vai internetā vai viļņos, domāju tā nozīme tāpat būs liela, jo cilvēkiem jau vienmēr interesē, kad kāds kaut ko stāsta, aktualitātes var uzzināt."
Par sadzīviskām lietām runājot, daudzi satraukušies, ka Ingus Baušķenieks, lielo apkures rēķinu gaidot, sācis izpārdot savu vinila plašu kolekciju, daudzi krogi it kā runājot par iepauzēšanu, tātad varbūt koncertvietas ziemā būs nedaudz mazāk… Tomēr Dambis dzīvi uztver mierīgi: "Pagaidām es tā iepriekš negribu satraukties. Dari to, ko jādara, un dzīvot tik tālāk."