LNSO savā festivāla koncertprogrammā iekļāvis trīs nozīmīgus klasiskās mūzikas milžus ar simfonisku vērienu. Koncertā dzirdēsim Pētera Vaska latvisko kompozīciju “Lauda”, Ludviga van Bēthovena vitālo Vijolkoncertu un Dmitrija Šostakoviča enerģisko Pirmo simfoniju.
8. aprīļa vakarā, koncerta sākumā atskaņojot Pētera Vaska kompozīciju “Lauda”, LNSO sveiks komponistu 70. dzimšanas dienā. Šī darba iecere radusies Krišjāņa Barona 150. jubilejas gadā, kura norises daudzi atcerēsies saistībā ar trešās atmodas manifestācijām. Mūzikas vēsturniece Ingrīda Zemzare par šo laiku saka – “tauta un dziesma pēkšņi it kā atguva savu kādreizējo nedalāmību”. Un skaņdarba anotācijā turpina: “Lauda – kā slavinājums, kā augsta dziesma – nevis lietojamā, sadzīves likstas remdējošā, bet kaut kur apziņas dzīlēs vienmēr klātesošā dziedātspēja, vajadzība, kas jāsaglabā kā kredo”.
Ludvigs van Bēthovens komponēja Vijolkoncertu pēc austriešu vijolnieka un diriģenta Franča Klementa pasūtinājuma 1806. gadā. Tā paša gada maijā, pēc dažu avotu ziņām, notikusi Bēthovena slepenā saderināšanās ar Terēzi Brunsviku (kāzu gan nebija), un ir uzskats, ka Vijolkoncertā saklausāms mīlaspilna komponista laimīgums.
Solo spēlēs Eva Bindere – viena no Latvijas spožākajām vijolniecēm, soliste, kamermūziķe, orķestra koncertmeistare. Beidzamajos gados regulāri uzstājas ar Londonas Karaliskās mūzikas koledžas profesora Jurija Žisļina vadīto orķestri “Krievijas virtuozi”. Kopš 2012. gada Eva Bindere ir arī koncertmeistara vietniece Oksfordas filharmoniskajā orķestrī, kur rezidējošais mākslinieks ir Maksims Vengerovs. Latvijas klausītāji atcerēsies Evas spožos solo Magnusa Lindberga, Alfrēda Šnitkes, Pētera Vaska un Kurta Veila koncertos. Neaizmirstams bija mūziķes sniegums Džona Tavenera "Ikon of Eros" lasījumā. Eva Bindere bijusi "Kremerata Baltica" ilggadēja pirmā vijole (1997–2012). Ar šo orķestri uzstājusies visā pasaulē, spēlējot arī duetos un kameransambļos ar Gidonu Krēmeru. Eva Bindere ir jāzepa Vītolas Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) asociētā profesore. Viņa sniedz meistarklases citstarp Jervi vasaras akadēmijā Pērnavā, Pilas mūzikas festivālā Polijā un Pommersfeldenes pils prestižajos vasaras kursos.
Koncerta otrajā daļā – Dmitrijs Šostakovičs un viņa Pirmā simfonija. Tā pabeigta 19 gadu vecumā kā konservatorijas absolvēšanas diplomdarbs, un kopš tās pirmatskaņojuma pagājuši gandrīz 90 gadi – publikas priekšā šis ļoti jauna cilvēka apbrīnojami talantīgi uzrakstītais meistardarbs pirmoreiz tika celts 1926. gada 12. maijā. Simfoniju klausīties ir aizraujoši – tā ir dzīvīga, mazliet dauzonīga, vietumis traģiska un citviet ļoti skaista.
Baltijas simfoniskais festivāls ir triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru kopīga iniciatīva, kuras būtība – visi trīs orķestri uzstājas visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, ļaujot klausītājiem apjaust, kāds ir Baltijas valstu simfoniskais apvārsnis un kāda ir aktuālā situācija simfoniskās mūzikas jomā.
No Igaunijas puses festivālā piedalās Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā. No Latvijas puses – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā. No Lietuvas puses – Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. Festivāla pirmais koncerts notika 2016. gada 10. martā Rīgas Lielajā ģildē, kad muzicēja viesi no Lietuvas.
Plānots, ka Baltijas simfoniskais festivāls kļūs par regulāru starptautisku mūzikas forumu un būs arī viens no pamatakmeņiem Baltijas valstu 100. dzimšanas dienas svinībām pašu zemē un starptautiskā mērogā.
LNSO tradicionālajās "Pirmskoncerta sarunās" orķestra galvenais redaktors Orests Silabriedis sarunāsies ar komponistu Pēteri Vasku. Tēmu lokā - simfoniskais orķestris kā organisms, latviešu tradicionālā mūzika, putni, tumsa un gaisma. Saruna ar Pēteri Vasku - 8. aprīlī Lielās ģildes Baltajā zālē 18.00.
Baltijas simfoniskā festivāla koncerts ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Latvijā notiks 8. aprīlī plkst. 19 Lielajā ģildē.
